Jau pavisam drīz, 2014. gadā, Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Tādēļ likumsakarīgs ir fakts, ka Rīgā uzsākta vairāku nozīmīgu kultūras celtņu rekonstrukcija, tostarp pavisam nesen - Kongresa nama Lielās zāles pārbūve. Tomēr ik pa laikam nākas dzirdēt sabiedrības pārmetumus par to, ka krīzes laikā nauda tiek nelietderīgi tērēta kultūrai. Taču vai tiešām šajā gadījumā pareizais vārds ir "nelietderīgi"?

Dažādu pasākumu centru esamība ir viens no stūrakmeņiem pilsētas vai reģiona attīstības stratēģijā, kas veicina to, ka cilvēki izvēlas ne tikai dzīvot un strādāt, bet arī atpūsties konkrētajā pilsētā. Turklāt attīstīta kultūras dzīve rada jaunas darba vietas, ienākumus un nodokļu ieņēmumus, palielina reģiona atpazīstamību, piesaista potenciālos tūristus, iedzīvotājus un investorus, kā arī sekmē radošo industriju un inovāciju attīstību. Tas nozīmē, ka kultūras institūcijas, pasākumi utt. rada ievērojamu ekonomisku efektu gan tieši, gan netieši vietējā, pašvaldību, valsts un starptautiskā līmenī.

Savukārt valsts un pašvaldības investīcijas pasākumu centros un citos kultūras objektos palielina telpu noslogojumu, apmeklētāju skaita pieplūdumu un profesionālās mākslas pieejamību. Šajā kontekstā jāpiebilst, ka Rīgā pašlaik nav nevienas koncertzāles, kurā varētu rīkot kvalitatīvus, pasaules līmeņa koncertus. Kongresa nama pārbūve ļaus Rīgā uzņemt nozīmīgus pasaulslavenus māksliniekus. Tas savukārt sekmēs arī ekonomiskās situācijas uzlabošanos.

Kā vienu no veiksmīgākajiem piemēriem tam, ka kultūras centrs spēj dot ievērojamu ieguldījumu ekonomikā, varu minēt Dzintaru koncertzāli Jūrmalā. 2008. gadā - vēl tajā laikā, kad Dzintaru koncertzāli profesionāli vadīja Andrejs Kondratjuks, es sava maģistra darba ietvaros veicu tās ekonomiskās ietekmes analīzi, Iegūtie dati parādīja, ka šis pasākumu centrs, ir veicinājis vairāk nekā Ls 8,5 miljonu apriti sezonā, kas nepašaubāmi ir nozīmīgs ieguldījums arī valsts ekonomikā.

Neskatoties uz ekonomiskās krīzes ietekmi, cilvēki joprojām ir gatavi maksāt par kvalitatīvām kultūras iespējām. Tādēļ, manā skatījumā, Kongresa nama Lielās zāles pārbūve veicinās šīs kvalitatīvas kultūras piedāvājuma pieaugumu, kas savukārt sekmēs arī ieņēmumus no kultūras un palīdzēs šai jomai kļūt par veiksmīgu Latvijas eksporta preci, piesaistot arī tūristu interesi. Tas nozīmē, ka finanšu līdzekļu piesaiste kultūrai, ir nevis nelietderīgi izšķiesti līdzekļi, bet gan gudras un uz ilgtermiņa attīstību balstītas investīcijas. Protams, ja vien kultūras iestāžu vadītāji prot piesaistīt māksliniekus, kas piedāvā augstas raudzes kultūras produktus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!