Te gan taisnības labad jāpiebilst, ka festivāla rīkotājs Raivo Mediņš un sabiedrisko attiecību koordinatore Maija Kalniņa "Delfi" redakcijā viesojās pirms publiskā paziņojuma, ka festivāls nākamgad nenotiks Liepājā. Iespējams, tāpēc runājot par nākotni, organizatori bija izvairīgi un sarunas vairāk vedās par pagātni – 10 gadiem, kuru laikā vērienīgais pludmales festivāls izaudzis par tik lielu pasākumu, kādu sākumā pat vispārdrošākajos sapņos nav rādījies.
"To apmeklētājs no malas neredz, cik liels darbs un galu galā, cik liela nauda ir ielikta šajā pasākumā. Šogad esam gājuši uz to, lai arī ir cik grūti laiki, radīt vairāk idejas un notikumus festivāla ietvaros nekā varbūt šajos laikos varētu vēlēties. 10. festivāls ir liela atbildība, mūsu primārais uzdevums ir labi noorganizēt šo festivālu, neparko citu patlaban nedomājam," uzsver Raivo Mediņš.
Jautāts, kāds bija pirmais festivāls 2001 .gadā, Raivo ir precīzs un ne mirkli nesaminstinās - bija aptuveni 7000 cilvēku, kas tam laikam bija pašiem milzīgs pārsteigums. Bija viena skatuvīte, no šodienas viedokļa raugoties, pavisam maziņa, un viena teltiņa, kur pasēdēt un padzert alu, "Canes" širmīši, un tas arī viss.
Toreiz lēmumu organizēt festivālu brāļi Mediņi pieņēmuši tikai mēnesi pirms norises datumiem. Ja šobrīd organizatoriskie darbi norisinās, ja ne visu gadu, tad vismaz astoņus mēnešus pirms festivāla datumiem, tad toreiz sagatavošanās darbiem bija atvēlēts pavisam maz. "Laikam toreiz strādājām labāk," smejas Raivo, sakot, ka arī ar tik īsu sagatavošanās laiku viss izdevies necerēti labi.
Interesanti, ka sākotnēji pirmajā gadā nemaz festivāla koncerti nav bijuši plānoti pludmalē, bet gan koncertzālē "Pūt, vējiņi!". Tomēr, ja jau reiz pludmales festivāls, tad tam jānotiek pludmalē – un tā organizatori toreiz nolēmuši riskēt. Tagad to uzskata par pareizu lēmumu, jo tieši pludmale un jūras šalkas koncertu fonā ir tas, kas veido festivāla 'fīlingu'. Jau no pirmās dienas festivāla mērķis ir bijis izveidot pludmalē citu pasauli - apmeklētājs par biļetes cenu uz saņem ne tikai kaut kādu muzikālo piedāvājumu, bet uz nedēļas nogali nokļūsti citā pasaulē.
Vislielākais un visskaļākais festivāls bijis 2007. gadā, kad tika uzstādīts rekords, un divās dienās pludmales tirkīzzilo pasauli baudīja 62 tūkstoši cilvēku. Savukārt vislielākos kreņķus organizatori piedzīvojuši 2005. gadā, kad vētras dēļ tika atcelta festivāla otrā diena. Kopš tā laika ir mācība – nekad nesapriecāties par ātru un nekad pirms festivāla neslavēt laiku, kaut saulīte pa zemes virsu staigā. Sava māņticība, pie kuras rīkotāji cieši pieturās.
Komanda, kas strādā pie festivāla tapšanas, ir pavisam neliela – seši cilvēki.
"Katram ir sava loma šajā mehānismā. Katrā ziņā tik lielam festivālam mēs esam ļoti maza komanda un katrs no mums dara ļoti daudz. Ne pirmajā, nedz arī desmitajā festivālā mums nav nevienas aģentūras, kas ar mums strādā. Darba apjoms, protams, pa šiem gadiem ir tikai palielinājies," stāsta Maija Kalniņa.
Tieši šī saspringtā darba režīma dēļ pēc festivāla beigām organizatoru komanda piedzīvo ko līdzīgu pēcsvētku depresijai; vairākas nedēļas ir dīvaina tukšuma sajūta.
"Nākamais rīts atnāk ar ļoti divējādām sajūtām – no vienas puses atvieglojums, ka viss beidzies veiksmīgi un ne par ko nav jāuztraucas, var izgulēties, bet tajā pašā laikā sākas gandrīz 'lomkas', ka gribas šo festivāla stresiņu," stāsta Maija, tomēr tas esot tas īstais smeķis.
Organizatoriem jau par tradīciju kļuvis nākamajā rītā pēc festivāla, kamēr pludmalē norisinās uzkopšanas darbi, doties uz viesu māju ārpus Liepājas, kur kopā ar draugiem un mūziķiem tiek pārrunāts padarītais un beidzot var mierīgi atpūsties. Tāpat tradicionāls ir futbola mačs ar grupas "Audiosmog" dalībniekiem.
Jautāti par festivāla muzikālo formātu un trumpjiem, Raivo un Maija uzsver, ka festivāla galvenā panākumu atslēga ir muzikālā daudzveidība un plašais blakusaktivitāšu piedāvājums. Tieši festivāla identitāte ir tā, ko ievēro apmeklētājs, tad jau vairākos festivālos muzikālais piedāvājums ir līdzīgs.
Maija, kura Liepājā dzīvo desmit gadus, dalās savos novērojumos, ka šajā pilsētā, kā nekur citur, mīl savu mūziku, ne tikai no Liepājas nākušo mūziķu veikumu, bet vispār Latvijas mūziku. Tā nav nevienā citā Latvijas pilsētā. Tas arī ļoti redzams "Baltic Beach Party", tāpēc viena no svarīgākajām festivāla programmas vadlīnijām ir tieši latviešu mūzika.
"Mums ir svarīgi lai tās būtu dažādu nokrāsu latviešu grupas. Ja šis festivāls notiek Latvijā, tad latviešu grupas ir tās, kurām festivālā ir jāspēlē, un noteikti ir jābūt liepājnieku grupām, ja jau reiz šis festivāls notiek Liepājā. Citus tas valdzina, citus varbūt atgrūž, bet tāda ir mūsu nostāja. Liepājā šis latviešu mūzikas patriotisms ir ļoti dabisks, iespējams, no malas izskatās pārspīlēti, bet mums pašiem tas nāk kaut kā pašsaprotami. Piemēram, mēs arī bijām tie, kas izveidoja Latvijas Pirmo rokkafejnīcu, arī Latvijas mūziķu Slavas aleju. Protams, tādu jau varētu izveidot jebkurā Latvijas pilsētā, bet Liepājā tas ir tik ļoti pašsaprotami – šīs lietas Liepājai ir piederīgas, viss, kas saistīts ar mūziku un mūziķiem. Slavas aleja šobrīd ir kā tūrisma objekts Liepājas viesiem un arī nozīmīga vieta pašiem liepājniekiem, kaut vai tādos skumjos brīžos, kā nesenajā Jāņa Groduma aiziešanas dienā," piebilst Raivo.
Kopumā ar latviešu mūziķu atlasi esot viegli, stipri grūtāk ejot ar ārzemniekiem - viņiem piedāvājumu ir daudz un tā spēlīte notiek diezgan ilgi, un bieži vien pat brīdī, kad liekas - nu jau viss, esam vienojušies - nākas saņemt atteikumu. Paši rīkotāji smej, ka varētu atsevišķu telti iekārtot, kur skanētu grupas un mūziķi, kas gājuši pludmales festivālam secen.
"Lielākoties apmeklētāji neredz to virtuves pusi, bet vēlmes viņiem ir lielas, turklāt ne vienmēr nauda ir noteicošais," skaidro Raivo. "Festivālu ierobežo arī nedēļas nogale – nedēļas nogales vasarā ir tik, cik to ir, bet festivālu Eiropā kļūst aizvien vairāk. Un nav nemaz tik daudz grupu, kuras atbilst mūsu vēlmēm un kuras ir pieejamas tieši uz mūsu festivāla laiku. Organizēt vienu koncertu ir daudz vienkāršāk. Vēl jāsaprot, ka festivālu kontekstā mēs neesam līdzvērtīgi Eiropai. Ja grupas menedžmentam jāizvēlas festivāls Latvijā vai Lielbritānijā konkrētā nedēļas nogalē, tad visdrīzāk priekšroka tiks dota Lielbritānijai, kur ir lielāks mūzikas tirgus. Mēs pat varam maksāt vairāk, viņi tomēr rēķina uz priekšu, kuru grupu noskatīsies plašāks mūzikas patērētāju loks."
Te gan iebilst Maija un saka, ka ārzemju mākslinieku ziņā festivāls audzis. Piemēram, tagad, pieminot pirmā festivāla hedlaineri Ines, gribās pasmaidīt. Vienkārši - pēdējos gados klausītāji ir lutināti ar daudziem labu un aktuālu grupu koncertiem Rīgā.
Kā uzver organizatori – viens no galvenajiem argumentiem ārvalstu grupu izvēlē ir dzīvā izpildījuma kvalitāte, kā arī vizuālais tēls, neatkarīgi no tā, kādā stilā vai žanrā grupa muzicē.
Festivālam gadu gaitā izveidojušās daudzas tradīcijas, kas būtiski papildina notikumu sajūtu un veido identitāti. Festivālam ir sava himna, tirkīzzilā krāsa, neatņemamie karuseļi pludmalē, salūts un citi simboli.
Gadu gaitā šīs tradīcijas ir nākušas klāt un kļuvušas par neatņemamu festivāla sastāvdaļu, taču no paša pirmā festivāla par teju simbolu kļuvusi grupas "Tumsa" uzstāšanās. Šķiet, Mārtiņa Freimaņa vadītais kolektīvs tikai vienu gadu nav uzstājies vērienīgajā pludmales notikumā. Līdzīgi ir ar festivāla vadītāju Ufo. Savukārt no ārzemju grupām jau tradicionāla ir vācu grupas "Audiosmog" uzstāšanās. Varētu pat teikt, ka pēdējos gados puiši sanāk kopā, lai uzspēlētu tikai dēļ "Baltic Beach Party".
Viens no grūtākajiem uzdevumiem festivāla attiecības ar apmeklētāju ir bijis iekustināt viņu uz dzīvošanu telšu pilsētiņā. Tomēr nu jau pēdējos gados pat vietējie liepājnieki uz festivāla laiku dodas dzīvot teltīs.
"Tas man likās viens no lielākajiem sasniegumiem, ka šī telšu pilsētiņa dzīvo," stāsta Raivo Mediņš.
"Tā aura, kas tur valda, ir neaprakstāma. Telšu pilsētiņa ir kļuvusi par vienu no būtiskākajām atmosfēras veidotājām," piebilst Maija. "Katrs domā par savas telts noformējumu, karogiem. Pagājušogad pie telšu pilsētiņas izvietojām pasaules, Baltijas un Latvijas kartes, kur katrs varēja atzīmēt no kurienes atbraucis. Eiropas kartē lielākā daļa valstu bija atzīmētas, bet viesi pārstāvēja arī eksotiskākas vietas – Turciju, arī no Dienvidamerikas valstīm. Zinām, ka šogad uz festivālu brauks no Brazīlijas. Par to, ka festivāls kļuvis starptautiski atpazīstams, liecina arī daudzās fanu vēstules ar atsauksmēm no dažādām Eiropas valstīm."
Starp citu interesanta tendence esot, ka latvieši raksta, gaidot festivālu, savukārt pēc festivāla atsauksmes vairāk rakstot ārvalstu viesi.
Līdzās pērnā gada nominācijai "UK Festival" balvai patīkams pārsteigums festivāla organizatoriem bijis pilnīgi negaidīti atrast divus gadus vecu "The Guardian" publikāciju, kurā "Baltic Beach Party" ierindots starp "Top 10" vietām, kur baudīt pludmales festivālu. "The Guardian" kā festivāla plusu min tieši muzikālo dažādību, kas Liepājas festivālu atšķir no citiem šāda tipa pludmales pasākumiem pasaulē, kuros dominē klubu mūzika, bet vidējo apmeklētāju prestižais britu izdevums raksturo kā "švītīgu, stilīgi ģērbtu sērfotāju".
Jautāti, kas noteikti jāzina "BBP" apmeklētājiem, Maija atbild nekavējoties – mājās jāatstāj, pirmkārt, augstpapēžu kurpes, žaketes un kaklasaites, otrkārt, visas rūpes un raizes. "Atbrauc tāds, kāds tu esi – basām kājām, jūras malā svini vasaru, mūziku un kopā būšanu," novēl festivāla rīkotāji.
Savukārt portāls "Delfi" atgādina, ka jau ceturtdien Liepājā ieskandināta pludmales festivāla pirmā diena, bet vēl priekša piektdiena un sestdiena brīnišķīgajā trikīzzilajā pludmales notikumā.
Sveicam festivāla rīkotājus ar izturību desmit gadu garumā, un vēlam radošu pārdomu pilnu turpmāko gadu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
