Atklās multimediju mākslinieka Artūra Bērziņa personālizstādi 'Latvijai ausīs jauna diena'  (2)

Bērziņš izstadē iepazīstina ar savu jaunāko darbu ciklu "Transpozīcijas". Izstādes ekspozīcijā iekļauta videospēle, lielformāta fotoinscenējumi, objekti un asamblāžas provokatīvā kiča manierē.
Izstādes kuratore ir mākslas zinātniece Irēna Bužinska.

Savu ieceri un izstādes nosaukumu mākslinieks skaidro sekojoši: "Izteiciens "mums ausīs jauna diena" latviešu kultūrā ir gana izplatīts. Viens no pēdējiem piemēriem – toreizējā Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Kučinska 2019. Vecgada uzruna. Tālab mazliet izmainītā versijā tas kļuva par manas izstādes nosaukumu. Ņemot vērā vārda "ausīs" vairākas nozīmes – atkarībā no tā, vai to uztveram kā darbības vārdu vai lietvārdu – rotaļīgu dramatismu nosaukumam piešķir paralēles ar eposu "Lāčplēsis", kura autora – Andreja Pumpura vārdā nosauktās ielas atrodas galerija un iekārtota mana izstāde.

Eposā Latvijas spēka iemiesojumam varonim Lāčplēsim svešzemju iebrucējs laupa spēka avotu – ausi. Manā interpretācijā šī nocirstā auss – kopuma nedalāmā sastāvdaļa – zināmā mērā simbolizē latviešu tautas traumu, kuru neizdodas pārvarēt. Viens no izstādes vadmotīviem ir mūsdienu rietumu pasaules problēma – mēģinājums vērsties pret koncepciju par indivīdu kā nedalāmu, viengabalainu subjektu, aizstājot to ar divīdu – subjektu-konstruktoru, kuru var izjaukt pa sastāvdaļām – jeb atceroties poēmas notikumus – lieko ausi izmest atvarā. Darbu radīšanai ļoti atbilstoša kļuva transpozīcijas metode."

Nozīmju un skaidrojumu ziņā transpozīcijas termins ir ļoti ietilpīgs. To pielieto bioloģijā, mūzikā, filozofijā, lingvistikā, likumdošanā, telekomunikāciju un vēl vairākās citās cilvēka sociālās darbības jomās. Savukārt, termina medicīnisko nozīmi mākslinieks iepazina arī ļoti personīgi – vēl bērnībā viņam tika veikta unikāla sirds operācija, kurā viens no centrālajiem elementiem bija asinsvadu transpozīja.

"Artūrs Bēziņš savā jaunākajā darbu cikļā veic plaši izplatītu priekšstatu, situāciju un elementu drosmīgu pārvietošanu jeb transpozīciju, lai turpinātu pētīt kā individuālās, tā kolektīvās, īpaši nacionālās identitātes dažādus aspektus. Viņš ir radījis šodienas situācijai atbilstošus, savdabīgus vizuālus kalamburus, kuros iekļauti sengrieķu mītu tēli, nozīmīgas Latvijas vēsturiskas personības, mūsdienu Rietumu populāras kulta figūras un pat informācija par visaktuālākajiem sasniegumiem Visuma iekarošanā apvienojumā ar latviešu ornamentiku un pašradītiem datorspēles elementiem. Autors uzskata, ka mūsu realitātes robežas nepārtraukti mainās ar aizvien pieaugošu intensitāti. Vai nav zīmīgi, ka viena otra Artūra Bērziņa radītā vispārpieņemtu jēdzienu netipiska kombinācija vairs nešķiet tik ļoti ačgārna? Varbūt varam apgalvot, ka šāds priekšstatu, ornamentu un elementu jauns semiotisks rēbuss tomēr trāpīgi fiksē kādas zīmīgas tendences, K. Junga vārdiem, "sabiedrības bezapziņā" un to, kā tajā notiek individuālas un nacionālas identitātes jēdziena formācija?

Mākslinieks uzaicina skatītāju veikt šo jēdzienu interpretāciju vai transpozīciju arī ar virtuālas, speciāli šai izstādei radītas spēles palīdzību, jo ir pārliecināts, ka gan dzīvē, gan mākslā dažkārt tai ir ļoti liela nozīme. Par to tāpat liecina izstādes nosaukums un tajā iekodētā spēle ar vienādu vārda rakstības veidu, taču gluži citu nozīmi. Šāda vārda nozīmju transpozīcija pilnībā atbilst autora iecerei un jēdzieniski vēl niansētāk raksturo viņa jaunāko darbu ciklu un izstādes koncepciju kopumā," raksta izstādes veidotāji.

Artūrs Bērziņš dzimis 1983. gada 20. aprīlī Rīgā. Ieguvis maģistra grādu LMA Vizuālās komunikācijas nodaļā. Sarīkojis sešas personālizstādes, tai skaitā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā izstādi "Barotava" (2017). Iepriekšējā mākslinieka personālizstāde "Dižā vientulība" mākslas galerijā "MuseumLV" tika sarīkota 2018. gadā. Artūrs Bērziņš piedalījies vairāk nekā 50 grupu izstādēs un projektos Latvijā un ārzemēs. Vienlaikus mākslinieks strādā arī performances žanrā, un laikā no 2017. līdz 2019. gadam šajā mākslas galerijā notikušas trīs mākslinieka performances.

Artūrs Bērziņš radījis scenogrāfiju vairākām Dž.Dž. Džilindžera iestudētajām izrādēm Dailes teātra Lielajā zālē (2018-2019), kā arī daudzus videoklipus, animācijas un īsfilmas, tostarp video tādām pasaules mūzikas zvaigznēm kā "Seven Lions" un "Cradle Of Filth". 2010. gadā ietekmīgais amerikāņu interneta portāls "Weirdworm.com" ierindojis Artūru Bērziņu pasaules savdabīgāko mākslinieku Top 10 sestajā vietā. Mākslinieka darbi tiek izmantoti arī kā uzdrukas uz apģērba, piesaistot pasaules mūzikas un alternatīvās modes industrijas pārstāvju ievērību. Par to liecina fakts, ka 2020. gadā uz Londonas "NME Awards" ceremoniju popmūziķe Billija Eiliša (Billie Eilish) ieradās ar Artūra Bērziņa mākslas darba uzdruku uz krekla.

2017. gadā izdevniecībā "Zvaigzne ABC" tika izdots mākslinieka debijas romāns "Visuma vērpēji", kas ir pirmais weird fiction žanra paraugs latviešu mūsdienu literatūrā.