Izstādē izmantoti gan Fridrihsona darbi no Valsts mākslas muzeja, Mākslinieku savienības kolekcijas un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja fondiem, gan Gundegas Repšes un Jāņa Spalviņa personīgajām kolekcijām, kas līdz šim nav eksponēti. Tāpat, respektējot mūsdienu tehnoloģijas, tiek demonstrētas apjomīgas mākslinieka dažādu periodu darbu sērijas, audioieraksti, televīzijas ieraksti, kā arī fotogrāfijas un biogrāfiskie materiāli.
Izstādes nosaukums ir atslēga uz tās koncepciju – inscenējumu, kurā mākslinieks modelē savu dzīves un mākslas krustpunktu un kontrapunkta vietas. Inscenējums – tā nav nejaušība. Fridrihsona veidotās scenogrāfijas Pētersona laikā Dailes teātrī 20.gadsimta sešdesmito gadu beigās un septiņdesmito sākumā, tostarp skandalozais un laikmetu apsteidzošais skatuves lasījums Fjodora Dostojevska "Idiotam", kas kā alūzija likumsakarīgi veidots kā šīs izstādes centrs, akcentē spēles, pat teatrālisma aspektu mākslinieka personībā. Arī mēģinājums pašam izstāstīt sevi, savu dzīvi ir gan priekšnesums, spēle, gan filosofisks jautājums.
"Tikai vajag uzmanīties. Jēdzienam "mūžīgi" un "vienmēr" nav cilvēka mēroga. Varbūt, ka cilvēka būtība ir tikai pārejošo kustību un domu vibrācija", rakstīja Fridrihsons.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
