Gaidāma Ullas fon Brandenburgas personālizstādes 'Kalns, grimsti! Ieleja, celies!' atklāšana
Foto: Publicitātes foto

29. aprīlī plkst. 19:00 "kim?" Laikmetīgās mākslas centrā, Rīgā, atklās Ullas fon Brandenburgas personālizstādi "Kalns, grimsti! Ieleja, celies!", kura būs apskatāma līdz 7. jūlijam.

Ullas fon Brandenburgas izstādes "Kalns, grimsti! Ieleja, celies!" centrā ir ideja par sensimoniešu komūnu - 19. gadsimta sākuma franču politisko un sociālo kustību, kura balstījās utopiskā sociālista, socioloģijas tēva un "trakā pareģa" - Kloda Anrī de Ruvruā (jeb Sensimona, 1760-1825) idejās. 

Piedaloties Jaunā Rīgas teātra aktieriem Maijai Apinei, Jevgēnijam Isajevam, Andrim Keišam, Varim Piņķim, Edgaram Samītim, Latvijas Bankas korim un diriģentiem, zviedru komponistam Joakimam Saksenbornam, filmēšanas un skaņu ieraksta komandai, šā gada martā Rīgā tapusi filma-performance, kas ir izstādes centrālais darbs dažādu objektu, tekstīliju un koka instalāciju apdzīvotās "kim?" izstāžu zāles abos stāvos.

Šī ir mākslinieces otrā performance-uzvedums, kas seko sensimoniešu ideoloģijai par zinātnes un ražošanas garā balstītu nākotnes sabiedrību, kurā katrs indivīds radīs piepildījumu sava produktivitātes potenciāla realizēšanā tehnokrātu pārraudzītā hierarhiskā sabiedrībā. 70 minūšu garā performance "Sensimonieši" (Les Saint-Simoniens) pirmo reizi tika izrādīta "Kaaitheater" teātrī Briselē 18. un 19. martā performanču festivāla "Performatik 2015" programmas ietvaros.

Sensimonieši ticēja, ka sabiedrība restrukturēsies, atsakoties no tradicionālajiem uzskatiem par garīgajiem un laicīgajiem spēkiem, un šī sabiedrības evolūcijas gaita neizbēgami novedīs pie ražošanas sabiedrības, kas būs balstīta uz un gūs labumu no "...noderīgā darbā iesaistītu cilvēku kopības" - "patiesas līdztiesības" pamata.

Izstāde Rīgā uzburs atmiņas un iedzīvinās šo, vienu no pirmajām "dzīvā sociālisma" platformām, kuras ideju atbalstītāju un sekotāju vidū ir tādi ievērojami domātāji un sociālie teorētiķi kā Ogists Konts, Heinrihs Heine, Tomass Kārlails, Kārlis Markss, Džons Stjuarts Mills un citi.

Ulla fon Brandenburga: "Izstādei "kim?" Rīgā uz 16 milimetru kinolentes tika filmēta performance, kas kopā pulcē piecus Jaunā Rīgas teātra aktierus un pavadījumā esošu Latvijas Bankas kori, kas izpilda īpaši šim projektam komponētās zviedru komponista Joakima Saksenborna (Joachim Saxenborn) akustiskās kompozīcijas.

Tāpat dziedošus dzirdēsim aktierus Maiju Apini un Andri Keišu. Šī darba temats ir sensimoniešu komūna, ideālistiska reliģiska un politika grupa Francijā ap 1830. gadu, kura aizstāvēja sociālas un avangardiskas idejas. Mēs pētām viņu ceremonijas, ģērbšanās etiķetes un dažādos simbolus, performancē iekļauta šo īpašo procesiju rekonstrukcija, vairāk abstrakta un distancēta. Manās filmās vietām ir ļoti liela nozīme, un es parasti cenšos parādīt, cik porainas ir robežas starp ārpusi un iekšpusi. 

Man ir liela interese par un cieņa pret Jauno Rīgas teātri un tā aktieru kolektīvu, un man tiešām prieks, ka bija iespējams filmēt teātrī - tā dažādās telpās un uz teātra skatuves, idejiski un burtiskā nozīmē pārnesot ideju par utopisku sabiedrību uz jaunas skatuves."

Maija Apine: "Performances par sensimoniešu kopienu ideja man šķita ļoti iedvesmojoša. Es augstu vērtēju gan pašu faktu, ka tiek aplūkota šī tēma, gan to, ka varu piedalīties šajā procesā un gūt jaunu, interesantu pieredzi. Ullas fon Brandenburgas filmās - performancēs aktieri (vai lomas, kuras tie tēlo) nereti eksistē kā marionetes, viņu uzvedība ir apzināti konstruēta un mehāniska, Robēra Bresona stilā. 

Savukārt šoreiz vēsturiskā tēma par sensimoniešu kopienu, kuri savu dzīvi vadīja kā svētu rituālu ar dažādām darbībām un dziedājumiem, pieļāva daudz personiskāku attieksmi un lomu risinājumu. Mana loma sākas kā "vīrietis", kurš reprezentē vienu no pieciem sensimoniešiem, bet vēlāk, kad pasaule ir gatava to pieņemt, viņš pārtop sievietē, "sievietē - mesijā", ko visi ir gaidījuši. Varbūt tā ir fantāzija, sapņu tēls?"

Joakims Saksenborns: "Mans darbs pie šī projekta sākās tad, kad noklausījos skaņas failu ar Ullas fon Brandenburgas augstajā un ne pārāk plašā diapazona balsī iedziedājām melodijām un tekstiem - tas deva patiešām vērtīgas norādes par darba pamatā esošajām emocijām. Sensimonisma struktūrā tekstiem un vārdiem bija liela nozīme, tāpēc Ullas fon Brandenburgas radītajā tekstā izmantoti teikumi un fragmenti no kopienas vokālajiem rituāliem, kuros tika apdziedāta sieviešu emancipācija un visu verdzības formu atcelšana. 

Rezultātā tapušas minimālistiskas kompozīcijas, kuru uzdevums ir izteikt un uzturēt noteiktu muzikālās spriedzes līmeni, kas pāriet no vairāk optimistiskiem momentiem uz minorīgākām tonalitātēm tikai dažu nošu ietvaros. Man bija sevišķi patīkami strādāt ar ļoti potenciālo Latvijas Bankas kamerkori šo kompozīciju apguvē un dziedājumu ieraksta procesa laikā."

Ullas fon Brandenburgas darbus raksturo izmantoto mediju dažādība, kas savukārt izvēršas tematiskajā koncentrētībā. Noteikti motīvi parādās dažādos kontekstos, performances atsaucas uz sienu gleznojumu idejām, zīmējumi izrādās esam pētījumi topošām filmām, un filmu rekvizīti kļūst par patstāvīgiem objektiem. Savukārt teātra iestudējumos un performancēs ideja par karnevālu kā sabiedrības kārtības leģitīmu pārkāpšanas veidu satiekas ar maskas jēdzienu kā vēlmi pēc jaunas identitātes un īstenības un šķietamības sajaukumu.

Dzimusi 1974. gadā Karlsrūē, Ulla fon Brandenburga (Ulla von Brandenburg) dzīvo un strādā Parīzē. Viņas darbi ir tikuši izstādīti Musée National d'Art Moderne Pompidū centrā, Parīzē; Fisher Landau Center For Art, Longailendā, Ņujorkā; Tate Modern, Londonā; The Israel Museum, Jeruzalemē; Galleria d'Arte Moderna e Contemporanea, Torino; FRAC Piemonte, Torino; Kadist Art Foundation, Parīzē; Fondation Louis Vuitton pour la Creation, Parīzē; FRAC Ile-de-France, Parīzē; FRAC Aquitaine, Bordo; Frac Pays de la Loire, Karkefū. Izstāžu izlase: MAMCO, Ženēva; Kunstverein, Hannovere (2014); Die Strasse Art: Concept, Parīze (2013-2014); Secession, Vīne (2013), Instalācija Death of a King, Palais de Tokyo, Parīze (2012-2013); Frac Ile de France, Parīze (2011); Irish Museum of Modern Art, Dublina (2008).

Tags

Dublina Izstādes Maija Apine
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form