Foto: Toan Vu-Huu
Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2022. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, "Purvīša balvas 2023" ekspertu darba grupa balvai, kas tiks pasniegta 2023. gada pavasarī, ir nominējusi mākslinieku Daigas Grantiņas, Elzas Sīles, Kristīnes Krauzes-Sluckas un Ata Jākobsona darbus.

Daiga Grantiņa nominēta par personālizstādi "Lauka telpa" Mākslas muzejā "Rīgas birža" (07.05.–31.07.2022)

"Daigas Grantiņas skulptūru ažūrie silueti paveras skatītāja acīm cits caur citu, kadrējot arī telpas opulento arhitektūru. Izstāde atklāj laikmetīgo tēlniecību kā pilnīgi caurspīdīgu procesu – darbu tehniskajā izpildījumā nav pārāk daudz amatniecisku noslēpumu. Toties tas lieliski izrāda ciešo saiti starp mākslinieka iztēli (sākot no izstādei pievienotajām skiču reprodukcijām), unikālo redzējumu un nemierīgu roku darbu DIY estētikā," izvēli skaidro mākslas kritiķis Vilnis Vējš.

Kristīne Krauze-Slucka nominēta par izstādi "Pagātnes piespiedu kustības" izstāžu telpā "Tu jau zini kur" (20.04.–01.05.2022)

Foto: Publicitātes attēls

"Kristīnes Krauzes-Sluckas izstāde "Pagātnes piespiedu kustības" ir viena no spēcīgākajām šībrīža mākslas reakcijām uz šausminošo Krievijas iebrukumu Ukrainā un karadarbību, kas noris jau bezgalīgi daudz dienu. Lielformāta telpiskas skulptūras, kas veidotas no tumša vatelīna auduma, ko izmanto arī militārajās uniformās un ar kuru māksliniece performatīvi iedarbojusies, to plēšot, mēģinot pārraut uz pusēm, spēcīgi atgādina, ka "atgriešanās normalitātē" ir neiespējama arī mākslas pasaulē. Krauzei-Sluckai izdodas ar abstraktas formas palīdzību radīt intensīvas traumas klātbūtnes sajūtu, kuru pastiprina arī Kaspara Jaudzema veidotais skaņu celiņš. Uzskatu, ka nomināciju pamato mākslinieces spēja ar pārmērīgu mērogu un audumu smagumu panākt tukšuma, bezpalīdzības un izmisuma sajūtu, ko ir fiziski grūti aprakstīt un vēl grūtāk radīt," izvēli skaidro LNMM izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule.

Elza Sīle nominēta par personālizstādi "Bi-Dža, Ge-Ilk, Mir-Nul" kim? Laikmetīgās mākslas centrā (03.06.–14.08.2022)

Foto: Publicitātes attēls

"Izstādē pārsteidz veids, kā māksliniece strādā ar glezniecības medija būtību un tā robežu pētniecību un izplešanu, piešķirot tiem gluži vai skulpturālu raksturu. Lai arī glezniecības kontekstā šī robežu paplašināšana nav nekas jauns, tomēr, apskatot mākslinieces darbus, nerimstoši gribas sev atgādināt jautājumus, kas glezniecību vispār padara par glezniecību un vai vispār iespējams jebkuram medijam piešķirt kādu konkrētu nosaukumu, un vai tas maz ir nepieciešams? Elzas izkoptā zīmju sistēma atgādina topogrāfiskas kartes, būvlaukumus, galda spēļu laukumus vai miniatūras skatuves, kuru notikumus ir teju neiespējami atkodēt, bet ātri vien top skaidrs, ka tas nemaz nav jādara. Par šo nerimstošo mākslas piedzīvojumu un brīvību arī nominācija," izvēli pamato LNMM izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule.

Atis Jākobsons nominēts par personālizstādi Padures muižā (06.06.–31.07.2022.)

Foto: Publicitātes attēls

"Ata Jākobsona jaunā personālizstāde apkopo pēdējos gados tapušos figurālos darbus, kuros viņš, paša vārdiem runājot, tiecies attēlot "pārlaicīgu pārdzīvojumu". Šis šķietami pretrunīgais jēdziens (jo vai tad ikviens pārdzīvojums nav laicisks un pārejošs?) atbalso Šarla Bodlēra ideju par skaistumu kā mūžības un acumirkļa sajaukumu un liecina par Jākobsona nevēlēšanos spēlēt pēc laikmetīgās mākslas pasaules noteikumiem. Skaistums ir māksliniekam būtiskais kritērijs gan sižetu un modeļu atlasē, gan darbu izpildījumā, un tas piešķir viņa glezniecībai provokatīva nesavlaicīguma niansi, ko var interpretēt arī kā tieksmi pēc pārlaicīguma. Šo tieksmi apliecina arī darbu ikonogrāfiskā stilistika, kuru veiksmīgi nolīdzsvaro melanholiskais erotisms. (..) Uzskatu, ka izstāde pelnījusi nomināciju gan kā darbu kopums, gan arī kā performatīvs notikums, par kura dalībniekiem Padurē kļuvis ne tikai pats mākslinieks ar saviem suņiem un paša audzētiem ziediem, bet arī ikviens muižas apmeklētājs," nomināciju raksturo filozofs Igors Gubenko.

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja sešus mākslas notikumus, un to vidū bija arī Reiņa Lismaņa izstāde "Arrangements" (Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 ietvaros) galerijā "LOOK" (14.05.–04.06.2022) un Elīnas Semanes personālizstāde "Mic drop" (Rīgas Fotomēneša 2022 ietvaros) mākslas centrā "Masa" (23.05.–22.06.2022).

Laika posmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada decembra beigām "Purvīša balvas 2023" neatkarīgo ekspertu darba grupā strādā: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule, kuratore un "Kim?" Laikmetīgās mākslas centra programmas direktore Zane Onckule, kuratore un mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore studiju darbā Antra Priede, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filozofs Igors Gubenko. Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.

Saskaņā ar grozījumiem "Purvīša balvas" nolikumā kopš 2017. gada 1. aprīļa eksperti vērtē izstādes tikai Latvijas ietvaros.

"Purvīša balva" ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!