Foto: Margarita Ogoļceva, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs 2019
Viens no dalībniekiem laikmetīgās mākslas festivāla "Survival Kit 10.1" programmā ir keramiķu tandēms Skuja Braden. Izstādē Rīgā, kas festivāla jubilejās gadā aplūko tēmu "ārpuszemes/outlands" ir aplūkojami viņu darbi "Škidrais Buda" un "XOXO", kā arī instalācija "Transrefleksija".

Skuja Braden ir divnacionāls viendzimuma sadarbības tandēms, kura mājvieta ir Aizkrauklē. Šis divgalvainais četrkājainais radījums dzima 1999. gadā un vēlās nakts stundās sēž nomodā, iztēlojoties paralēlas pasaules, kurās ķermeņi veidoti no porcelāna, no okeāniem izlec liesmas un lūpas pieskaras lūpām, dāvājot vēsu ūdeni no savām dzīlēm. Skujas Braden darbos atrodams kaujiniecisks feminisms, politiski komentāri un pa šķipsniņai budisma. Šie elementi satiekas bezsejainos mazos zvēriņos, kas savā starpā saistīti telpiskās instalācijās, taču vienmēr sasaucas arī ar mūžsenajām keramikas un porcelāna tradīcijām.

Kas īsti ir šis radījums vārdā Skuja Braden? Novienkāršojot, tas ir pseidonīms, divu uzvārdu kombinācija ar kuru savus darbus paraksta mākslinieces Ingūna Skuja un Melisa Breidena. Ingūna Skuja (1965) ir Aknīstē dzimusi latviešu māksliniece, kura ir studējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļā, iegūstot bakalaura un maģistra grādu. Melisa Breideina (Melissa Braden, 1968) ir Rouzvilā, Kalifornijā dzimusi māksliniece, kura studējusi tēlniecību, glezniecību, mākslas vēsturi un filmu producēšanu Humbolta universitātē, ASV. Abas mākslinieces pirmo reizi satikās un iepazinās 1994. gadā, kad pateicoties ārzemju latvieša profesora Māra Bensona fondam, Skujai radās iespēja studēt Humbolta universitātē Kalifornijā. Savukārt vēlāk, 1999. gadā Breidena no ASV atbrauca uz Latviju, lai studētu Latvijas Mākslas akadēmijā. Šis gads ir nozīmīgs, jo tieši tad abas mākslinieces izlēma strādāt tandēmā un tika radīta izdomātā trešā personība Skuja Braden. Kā simbolisks sākums tam ir šajā pašā gadā notikusī pirmā Skuja Braden izstāde galerijā "Čiris" (reiz darbojās Berga bazārā) ar popsīgi humoristisko nosaukumu "Here Kitty, Kitty!".

2001. gadā Skuja un Breidena atkal aizbrauc uz ASV, kur pateicoties lielam pasūtījumam, no flīzēm veidotam monumentālam darbam uz "White Memorial Hospital" sienas Losandželosā, māksliniecēm ir pietiekami liels finansējums, lai nopirktu krāsnis un iekārtotu darbnīcu. ASV māksliniecēm ir iespēja veidot vairākas nozīmīgas izstādes gan Losandželosā, gan Čikāgā un Ņujorkā, tomēr 2009. gadā personīgu iemeslu dēļ tiek pieņemts lēmums pārcelties atpakaļ uz Latviju. Šobrīd mākslinieces dzīvo, kā pašas nodēvējušas, "Bārbiju mājā", Aizkraukles novadā Sērenē esošā īpašumā, ko Skuja ir mantojusi no saviem vecākiem. Kopš 2014. gada Skuja strādā arī Aizkraukles Mākslas skolā par pedagoģi, ieguldot nozīmīgu darbu jauno mākslinieku izaugsmes procesā.

Skuja Braden tiek atmodināts mirklī, kad sākas darbs keramikas studijā. Kā viens veselums šis radījums visu dara kopā - no idejas līdz tehniskajam risinājumam, no keramiskās formas līdz dekoratīvajiem elementiem un apgleznojumiem. Mākslinieku tandēmu un grupu piemēri pasaulē ir pietiekamā skaitā, bet daudz mazāk ir to, kuri ilgstošus gadu desmitus spēj turpināt strādāt kopā kā veselums nevis divi vai vairāki ego piesieti pie viena projekta. Spilgtākie piemēri pasaules kontekstā ir britu duets Gilberts un Džordžs, "ietīšanas mākslinieki" Kristo un Žanna Kloda, arī pašpasludinātās "citplanētietes" Eva un Adele, kuras apgalvo, ka 1989. gadā pēc Berlīnes mūra krišanas ar laika mašīnas palīdzību esot izlēmušas piezemēties šajā pilsētā. Skuja Braden nav izstrādāta kāda noteikta tēla mitoloģija jeb fantastisks tapšanas stāsts, bet līdzīgi kā vairākiem iepriekš minētajiem māksliniekiem, viņas inkorporē un regulāri izmanto savu kā personu vizuālās identitātes mākslas darbos.

Skuja Braden galvenais mākslas medijs ir keramika, veidojot gan formas, kas aizgūtas no lietišķās mākslas kā vāzes un šķīvjus, gan skulpturālus darbus, instalācijas un flīžu apgleznojumus. Keramika klasiski pieder pie lietišķās mākslas atzara, kuras mērķis ir radīt funkcionālus priekšmetus ar estētiskām kvalitātēm. 20. gadsimta otrā puse, bet jo īpaši 21. gadsimts šo mākslu dalījums lēnām, bet mērķtiecīgi tiek dzēsts, priekšplānā arvien vairāk izvirzoties nevis mākslas veida un materiāla, bet gan vēstījuma nozīmei. Interesanti, ka tieši mākslas veidu hierarhiju zudums liek laikmetīgajā mākslā parādīties arvien vairāk keramikai un tekstildarbiem. Viens no mūsdienu lielajiem vārdiem mākslas pasaulē, kura galvenais mākslas medijs ir keramika ir tā dēvētais "provokatīvais transvestīts podnieks" Greisons Perijs. Ir būtiski viņu minēt, jo līdzīgi Skuja Braden viņš pārsvarā strādā ar keramiku kā formu izmantojot dažādu lietišķu priekšmetu paraugus, kurus apglezno ar sociāli un politiski uzlādētiem vēstījumiem. Gan viņa, gan Skuja Braden darbos ir jūtama popkultūras un mākslas vēstures pārzināšana, feministiska pozīcija un laba deva humora un ironijas. Trauku formas abu mākslinieku gadījumos šķiet reprezentē binārās opozīcijas – augsto un zemo kultūru, gardēžus un ierindas patērētājus, mākslas vēsturi un mūsdienu realitāti.

Porcelāns ir mākslinieču iecienītākais materiāls, kuru tā īpatnību un delikātuma dēļ var salīdzināt ar akvareļa tehniku. Forma un gleznojumu saturs bieži tiek veidots izmantojot postmodernisma mākslai tuvo kultūras vēstures un masu kultūras citēšanas paņēmienus, nereti izmantojot apzinātus tēlu, krāsu un dekoru pārspīlējumus, kas raksturo kiču. Postmoderniskais aspekts atspoguļojas arī mākslinieču interesē par austrumu kultūru un budisma filozofiju, savos darbos kombinējot Rietumu pasaules redzējumu ar budisma pasaules atziņām, simboliem un klasisko ikonogrāfiju. Spilgts virtuoza eklektisma paraugs bija arī 2015. gadā Rīgas Biržā notikusī izstāde "Pazaudēts un atrasts", kurā veidojot mūsdienu versijas dažādu periodu un stilu vāzēm, kas skatāmās muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā, mākslinieces ļāvās rotaļām gan ar formu un krāsu pārspīlējumiem, gan popsīga un politiska satura inkorporēšanai darbos.

Daudzus mākslinieču darbus caurvij uzlādēta un tieša seksualitāte, kas bieži tiek savīta ar antīkās un austrumu kultūras elementiem, atgādinot bagātīgos ciļņus ar kamasutru ainām uz hindusima tempļu fasādēm. Arī "Survival Kit 10.1" instalācijā "Transrefleksija" parādās šie aspekti. Darbā "Šķidrais buda" budas figūra apvienota ar seno Efesas Artemīdu un citiem simboliem. Efesas Artemīdu klāj lāsēm līdzīgi veidojumi, kurus mēdz kļūdaini uzskatīt par krūtīm. Visticamāk, tie attēlo buļļa sēkliniekus vai pudeļveida ķirbjus; gan vieni, gan otri senajā Mazāzijā tika uzskatīti par auglības simboliem.

Būtiska loma mākslinieču darbos ir arī feminismam, kas ne vienmēr ir nolasāms tiešā veidā kā kritisks komentārs par sieviešu nevienlīdzību mūsdienu sabiedrībā. "Survival Kit 10.1" skatāmajā darbā "XOXO", kur par pamatu ir izmantota "desu" spēle, ir izspēlēts dzimumu karš. Formās krustiņi un nullītes atgādina kristietības elementus - krucifiksus un dievmātes atveidus. Krustiņi ir pārtapuši krucifiksos uz kuriem brutāli pienagloti vīriešu dzimumorgānu atveidi porcelānā, bet nullītes, kas izstādē attēlotas kā vagīnas, dievmātes tēlu pilnajā apmetnī. Senākās rakstiskās ziņas par "krustiņiem un nullītēm" jeb "desām" atrastas senajā Ēģiptē, kur arheologi spēli uzgājuši, iegrebtu jumta dakstiņos. Festivāla vienā no otrā stāva telpām tā saplūst ar pedagoģisko vidi, ko veido agrākajās fakultātes telpās palikušās tāfeles. Spēlē priekšrocība vienmēr ir spēlētājam ar pirmā gājiena tiesībām. Lai gan otrs spēlētājs teorētiski var uzvarēt, parasti labākais iznākums, uz ko var cerēt, ir neizšķirts. Ja abi spēlētāji ir eksperti, rezultāts vienmēr ir neizšķirts. Desu spēle tiek izmantota kā spilgta un precīza dzimumu attiecību alegoriju, kuru eleganti papildina dažādas simboliskas atsauces uz reiz dominējošo kristietības institūtu. Tiek precīzi atspoguļoti gan spēles noteikumi, gan vienīgais iespējamais risinājums vienlīdzības gadījumā – neizšķirts, kuram piešauti pāris Skuja Braden raksturīgā humora pipariņi.

Jau ziņots, ka festivāls "Survival Kit 10.1" šogad norisinās bijušajās Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, Zeļļu ielā 25. Izstāde atvērta līdz 30. jūnijam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!