Latvijas Nacionālais mākslas muzejs turpina iepazīstināt ar savā ekspozīcijā esošajām gleznām un turpina video projektu "Vienas gleznas stāsts". Projekta otrajā daļā skatītāji tiks iepazīstināti ar astoņiem darbiem – pirmais no tiem Līvijas Endzelīnas "Mātes blūze" (1985).

"Gleznojot šo interjera fragmentu ar koka solu, rūpīgi noliktu viņas mātes balto lina blūzi, divus vienu virs otra pie sienas pakārtus zāļu vainagus – Līvija Endzelīna krēslainā rīta atmosfērā uzbur ne tikai Jāņu nakts noslēpumaino noskaņu, bet ar glezniecības palīdzību apstādina laiku, garantējot nemirstību šim mirklim un mātes piemiņai.

Endzelīnas unikālo rokrakstu varēja pamanīt jau pirmajās izstādēs. Gleznojot pārsvarā klusās dabas, viņas godīgajā reālisma manierē vienmēr bija kaut kas tāds, kas atšķir viņas attēlotos priekšmetus no to ikdienišķajiem prototipiem. Kompozīcijas ar dabas veltēm, etnogrāfiskiem un sadzīves priekšmetiem Līvijas Endzelīnas darbos vienmēr bija apveltītas ar neizskaidrojamu, bet katram skatītājam labi sajūtamu mistisku auru. It kā tie nebija parasti, bēniņos atrasti, noputējuši lūžņi, bet tas dārgākais un svarīgākais, ko māksliniece kā Noass evakuēja no laika plūduma un paglāba savā klusuma šķirstā.

Lietām un cilvēkiem ir viens svarīgs kopsaucējs – mirstība. Nevis fiziska nāve, bet aizmirstība tajā pagātnes jūrā, kas izdzēš mūsu eksistences pēdas. Un tā mēs stāvām līdz krūtīm pagātnē – kopā, lietas un cilvēki, – un ūdens klusu turpina plūst," vēsta videostāsts.

Projekta turpinājums "Vienas gleznas stāsts II" (2019) iepazīstina ar mākslas darbiem, kas tapuši laika posmā pēc Otrā pasaules kara un ir skatāmi muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā "Latvijas māksla 1945–1985". Lai raksturotu šo periodu, atlasītas astoņu autoru spilgtas kompozīcijas: Ausekļa Baušķenieka "Dieva ausī. Pašportrets" (1980), Birutas Baumanes "Grupas portrets" (1969), Bruno Vasiļevska "Baltā siena" (1988), Džemmas Skulmes "Tautas dziesma" (1969), Jāņa Pauļuka "Felicita ar avīzi" (1945), Līvijas Endzelīnas "Mātes blūze" (1985), Maijas Noras Tabakas "Kāzas Rundālē" (1974), Miervalža Poļa "Sapņojums" (1982).

Visas šīs gleznas vieno padomju ēras sociāli politiskais konteksts, kas piedāvāja latviešu māksliniekiem absolūti jaunus eksistēšanas apstākļus ar lielu valsts kontroli pār radošo procesu un stingrām prasībām atbilstoši sociālistiskā reālisma ideoloģiskiem uzstādījumiem. Tomēr, neskatoties uz cenzūras ierobežojumiem, mākslinieki centās saglābāt savu iekšējo brīvību un ar mākslas palīdzību pasargāt sevi no agresīvās padomju vides. Tieši tādēļ izvēlētie darbi atspoguļo tik daudz dziļi subjektīvu pārdomu.


Līvija Endzelīna. Mātes blūze. 1985

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) projekts "Vienas gleznas stāsts" partnerībā ar advokātu biroju "Ellex Kļaviņš" uzsākts 2017. gadā. Projekta mērķis ir piedāvāt mūsdienīgu izglītojošu izziņas materiālu kultūras entuziastiem, padarot mākslu vēl interesantāku un pieejamāku ikvienam.

"Vienas gleznas stāsta" jaunākie video latviešu, krievu un angļu valodās ikvienam interesentam būs pieejami muzeja mājas lapā, LNMM mobilajā lietotnē, "YouTube" kanālā, "Facebook" lapā, kā arī portālā "Delfi". Stāstiem latviešu valodā balsi piešķīris aktieris Kaspars Znotiņš.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Vienas gleznas stāsts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form