Andrejs Grāpis 'Stāja. Voldemāra Kalpiņa laiks'
Foto: Publicitātes foto

Apgāds „Pils" laidis klajā Andreja Grāpja sastādīju atmiņu apkopojumu par Voldemāru Kalpiņu (1916-1995).

Voldemāra Kalpiņa laiks latviešu kultūrā atstājis vairākus vērienīgi iecerētus un realizētus projektus: Dziesmu svētku estrāde Mežaparkā, Dzintaru koncertzāles piebūve, Rīgas kinostudija, Rīgas Doma koncertzāle. Pateicoties Voldemāra Kalpiņa, Latvijas PSR kultūras ministra, iniciatīvai reabilitāciju piedzīvoja Rīgas Brāļu kapi.

Laikā, kad Voldemārs Kalpiņš bija Tenisa federācijas priekšsēdētājs, tika uzcelti tenisa korti Rīgā un Jūrmalā. Laikā, kad viņš bija Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja direktors, iekārtoti vai pilnveidoti gandrīz visi šobrīd esošie rakstnieku muzeji.

Voldemāra Kalpiņa personība un veikums ir guvuši atšķirīgu vērtējumu padomju laika ideoloģijas un realizēto kultūras projektu ilgtspējas redzējumā. Tādēļ vairāk nekā septiņdesmit laikabiedru liecinājumi veido nozīmīgu, gana daudzšķautņainu viedokļu kopumu: šeit nav politkorektu frāžu, bet dzīvs skatījums, savu viedokli paust bija dota iespēja ikvienam, kurš to vēlējās, - gan atbalstītājiem, gan oponentiem.

Grāmatā apkopotas mūziķu (Raimonds Pauls, Oļģerts Grāvītis, Tālivaldis Deksnis u.c.), mākslinieku (Džemma Skulme u.c.), rakstnieku (Jānis Peters, Māra Zālīte u.c.), teātra darbinieku (Oļģerts Kroders, Zigrīda Stungure, Lilija Dzene, Mudīte Šneidere u.c.), kinodarbinieku (Jānis Streičs, Rolands Kalniņš u.c.), tenisa entuziastu (Gvido Zemribo u.c.) un muzeja darbinieku (Līvija Volkova, Silvija Geikina, Tatjana Vlasova, Māra Enģele u.c.) atmiņas par Voldemāru Kalpiņu. Tajā ietverti arī Voldemāra Kalpiņa darbību raksturojoši dokumenti, vēstules un fragmenti no viņa dienasgrāmatas, iekļautas dažas nozīmīgākās Voldemāra Kalpiņa publikācijas un pirmpublicējumā - fotogrāfijas no ģimenes albuma.

Grāmatas mākslinieks - Kaspars Perskis.

Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes finansiālu atbalstu.

Grāmatas atvēršanas svētki  notiks 2. novembrī pulksten 15 Latvijas Kultūras Akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā.

Source

DELFI Kultūra
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus