Arhīva foto: Dzejniecei un dramaturģei Aspazijai – 155
Foto: Latvijas Kinofotofonodokumentu arhīvs

2020. gada 16. martā aprit 155. gadi kopš pasaulē nākusi izcilā latviešu dzejniece, dramaturģe, tulkotāja un sabiedriskā darbiniece Aspazija (Johanna Emīlija Lizete Rozenberga, vēlāk Elza Pliekšāne 1865-1943). Novērtējot viņas devumu Latvijas literatūrā un sabiedriskajā domā. Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs Aspazijas 155 gadu jubilejā piedāvā ielūkoties dzejnieces dzīvei un daiļradei veltītajās fotogrāfijās.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Aspazija tiek uzskatīta par ievērojamāko latviešu literāti – sievieti. Viņa tikusi raksturota kā spilgta un daudzveidīga personība, kurai piemita ne tikai spoža erudīcija, bet arī nenogurstoša interese par sabiedriskām aktualitātēm un sieviešu tiesību jautājumiem.

Savus pirmos dzejoļus Aspazija sāka rakstīt 14 gadu vecumā vācu valodā, bet pirmā publikācija bija 1887. gadā laikrakstā "Dienas Lapa". Tur feļetona pielikumā tika publicēts viņas dzejolis "Jaunā gadā". Tāpat viņa piedalījās lugu konkursā ar drāmu "Atriebēja", taču tā netika iespiesta cenzūras iebildumu dēļ.

Mūža gaitā Aspazija sarakstījusi virkni lugu, dzejoļu krājumu un prozas darbu. Par literātes slavenākiem darbiem tiek uzskatītas luga "Sidraba šķidrauts" un dzejoļu krājums "Sarkanās puķes". Viņa sarakstījusi arī tādas lugas kā "Zaudētās tiesība", "Vaidelote", "Zalša līgava" un citas.

Aspazijas devums latviešu kultūrā novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeni (1926), II šķiras Atzinības krustu (1938) un augstāko valsts apbalvojumu – Tēvzemes balvu (1939).

Aspazija bija precējusies un radoši līdzdarbojās ar ievērojamo literātu un politiķi Raini (Jāni Pliekšānu). 2015. gadā ar plašu programmu visa gada garumā tika svinēta abu literātu 150. jubileja.

Tags

Aspazija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form