Desmit grāmatas labam garastāvoklim, ko pārlasīt mājas režīmā  (15)

"Padevīgi ziņoju, obrlajtnanta kungs, ka esmu atkal šeit." Šveiks ir klāt tieši brīdī, kad lasītājam viņa naivais optimisms ir visvairāk vajadzīgs. Viņš ir unikāls tēls, kas izklaidēs garlaicībā, uzmundrinās slimības gultā un rūpēsies par dzīvesprieku karantīnas laikā.

Leģendārā romāna darbība notiek Pirmā pasaules kara laikā Austroungārijā – vietā, kas kā zināms ir šī postošā kara šūpulis. 20. gadsimta sākumā tā ir daudznāciju impērijā, kurā apvienotas savstarpēji atšķirīgas tautas, ticības un mentalitātes. Jaroslavs Hašeks pats šajā karā piedalījās, tomēr spēja ar humoru, labestību un Šveika "naivo teļa skatienu" par traģiskajiem notikumiem runāt ar neticamu gaišumu.

Šveika muļķīgums, pārspīlētā centība un patriotisms, tāpat kā viņa neticamās veiksmes un vaļsirdība nenoveco nekad, tāpēc tā būs lielisks sabiedrotais arī sociālās distancēšanās laikā, obligāti komplektā ar Jozefa Ladas ilustrācijām.

Angļu humorista un dramaturga Džeroma K. Džeroma darbs "Trīs vīri laivā (nemaz nerunājot par suni)" sākotnēji iecerēts kā ceļojuma apraksts. Tajā trīs labi audzināti angļu džentlmeņi un suns vārdā Montmorensijs dodas laivas braucienā pa Temzas upi. Tomēr vairāk nekā 100 gadus pēc grāmatas sarakstīšanas tās galvenā vērtībā ir nevis gleznainie Temzas un tai piegulošo ciemu apraksti, bet ironiskais un dzīvi apliecinošais skatījums uz dzīvi un savu laikmetu.

Grāmata par neko un par visu dzīvē svarīgo reizē. Kāpēc gan vēlreiz nepārlasīt labi zināmos stāstus par diviem Liverpūlē nopirktajiem siera rituļiem, simt septiņu nāvīgu slimību upuri un ūdeni ceļgalā, tēvoci Podžeru un viņa gleznas kāršanu pie sienas, un citus. Un kāpēc vēlreiz neatkārtot labi zināmo un neapstrīdamo patiesību: "Metiet laukā grabažas, cilvēki! Lai jūsu dzīves laiva ir viegla, lai tajā atrodams tikai visnepieciešamākais – mājīgs nams un vienkāršas izpriecas, pāris draugu, kas ir šī vārda vērti, kāds, kas mīl jūs un kam jūs atbildat ar pretmīlestību, kaķis, suns un viena vai divas pīpes, pietiekami daudz ēdiena un drānu, un mazliet vairāk nekā pietiekami – dzērienu, jo slāpes ir drausmīgs posts."

Smieklīgais, ironiskais un smeldzīgais – ideāla kombinācija, kas raksturo patiešām izcilu darbu, un tāds ir 20. gadsimta sākuma rakstnieku – odesiešu Iļjas Ilfa un Jevgēņija Petrova satīriskais romāns "12 krēsli".

Stāsts labi zināms, bet tāpēc jo mīļš – kādā mazpilsētā bijušais muižniecības vietējais priekšstāvis Ipolits Matvejevičs Vorobjaņinovs no savas mirstošās sievasmātes uzzina, ka viņa, bailēs no boļševikiem noslēpusi ģimenes dārglietas vienā no viesistabas 12 krēsliem. Taču – atsavinot īpašumu, krēsli jau aizvesti. Tā sākas Vorobjaņinova krēslu meklējumi, pa ceļam sastopot "dižo kombinatoru" Ostapu Benderu. Abiem uzrodas arī konkurents – tēvs Fjodors, kurš par dārglietām uzzinājis grēksūdzē.

1927. gadā tapušais romāns izceļas ar ar satīrisku padomju dzīves atainojumu, tādēļ laikā no 1949. līdz 1956. gadam ar PSKP Centrālās komitejas sekretariāta lēmumu "12 krēslus" un arī otru Ilfa un Petrova romānu "Zelta teļš" bija aizliegts publicēt. Vēlāk tas iznāca jau krietni "iztīrītā" versijā, bet vecākās paaudzēs skatītājiem labi zināma Marka Zaharova 1976. gada četru sēriju filma ar Andreju Mironovu Ostapa Bendera lomā. Savukārt latviešu teātra mīlētājiem neaizmirstama ir Alvja Hermaņa "12 krēslu" versija Jaunajā Rīgas teātrī. Atgādinām, ka latviešu valodā izdota gan cenzētā, gan arī necenzētā versija.

Vācu rakstnieka Ēriha Marijas Remarka darbs "Trīs draugi" nereti tiek dēvēts par skaistāko 20. gadsimta romānu par mīlestību un draugu brālību. Šis literārais darbs ir traģisks un dzīvi apliecinošs reizē, turklāt reti kurš autors tik valdzinoši kā Remarks spēj aprakstīt alkohola lietošanu.

Romāna darbība risinās Veimāras republikas laikā. Trīs draugiem – Robertam, Gotfrīdam un Oto pieder neliela auto darbnīca kādā Vācijas pilsētā, visticamāk Berlīnē. Un vēl ir Kārlis – automašīna, kurai romānā ir tikpat liela nozīme, kā ikvienam no cilvēkiem. Roberts negaidīti sastop skaisto, noslēpumaino, bet slimo Patrīciju un sākas traģiski skaists mīlasstāsts.

"Trīs draugi" ir bagātīga citātu krātuve par skumjo un pārpasaulīgi skaisto mīlestību un, protams, arī par "zudušo paaudzi". Kāpēc gan neatcerēties kādu no tiem, šo romānu vēlreiz pārlasot.

Kā zināms, 1971. gadā pirmo reizi izdotais krievu rakstnieka Nikolaja Nosova darbs "Nezinītis uz Mēness" tapa ar mērķi jaunajiem lasītājiem parādīt pūstošā kapitālisma ļauno seju. Tomēr, kuru gan bērnībā spēja ietekmēt šī komiskā Rietumu pasaules kritika! "Nezinītis uz Mēness" bija vienkārši aizraujoša lasāmviela ar dažādiem piedzīvojumiem un brīnumiem. Iespējams, "pagarinātajā" šā gada skolēnu brīvlaikā to vērts pārlasīt kopā ar bērniem.

Tāpat kā citās Nikolaja Nosova grāmatās par Nezinīti, viss sākas ar kādu nedarbu. Tas ir Zinītis, kurš kopā ar draugiem būvē raķeti un gatavojas doties uz Mēnesi. Taču Nezinītis kopā ar savu mūžseno sabiedroto Apalīti plānus izjauc un slepus ielavās raķetē. Tā abi draugi nokļūst uz Mēness, bet vēlāk arī Mēness iekšienē, kur dzīvo knēveļi. Tur ir tādas Nezinītim un Apalītim līdz šim nezināmas lietas kā nauda, bagātnieki un nabagie, policija, privātīpašums, utt.

Šajā vietā patiesībā varētu būt jebkurš Žila Verna darbs, vai tas būtu "Noslēpumu sala", "Astoņdesmit dienās ap zemeslodi", vai kāds cits. Verna grāmatas spēja mūs aizraut bērnībā un pusaudžu gados, un tās spēs arī mājas režīma laikā. Turklāt ir skolēnu brīvlaiks, un, ir vērts nomainīt digitālās izklaides pret laika pārbaudi izturējušiem piedzīvojumiem Verna grāmatās.

Ja runājam tieši par "Kapteiņa Granta bērniem", tad diez vai straujajā ikdienā atliktu laiks pārlasīt šo visai pieklājīgā biezuma grāmatu un atkal satikt lordu Glenervenu, lēdiju Helēnu, majoru Maknebu, kā arī Mēriju un Robertu Grantus un, protams, izklaidīgo erudītu – franču ģeogrāfu Paganelu. Viņi kāpj uz sava "Dunkana" klāja, lai uzmeklētu Marijas un Roberta tēvu kapteini Grantu, kura kuģis avarējis pie Patagonijas krastiem.

Ja vēl atceramies faktu, ka pats Žils Verns ne reizi pats nebija bijis nevienā ceļojumā, tad tas padara viņa darbus un zināšanas par ģeogrāfiju, vēsturi un citām jomām vēl apbrīnojamākus.

Garas brīvdienas mājās ir labs iemesls, lai vēlreiz pārlasītu visas septiņas grāmatas par jauno burvi Hariju Poteru un viņa tuvākajiem draugiem Hermioni Grendžeri un Ronu Vīzliju. Tās vēsta par to, kā jaunais Poters nokļūst slavenajā burvju skolā Cūkkārpā un līdz pat savai pilngadībai cīnās ar tumšo spēku pavēlnieku lordu Voldemortu.

Kopš pirmās daļas "Harijs Poters un Filozofu akmens" iznākšanas 1997. gadā, šīs grāmatas un to autore Dž. K. Roulinga ir mainījuši jauno (un arī pieaugušo) lasītāju paradumus un mūsdienu literatūras komerciālo panākumu griestus. 2018. gada februārī grāmata bija tulkota 80 valodās un pārdota 500 miljonos kopiju, kas nozīmē, ka tās ir visu laiku komerciāli veiksmīgākais literārais darbs pasaulē.

Kā labi zināms, pēc visu septiņu grāmatu motīviem ir arī uzņemtas filmas, pieejamas dažādas online spēles un citas aktivitātes, kas arī var kalpot par labu laika kavēkli skolēnu brīvlaikā un "paliec mājās" laikā.

Līdzīgi kā ar Žila Verna darbiem, šeit "Zvērkāvja" vietā varētu būt jebkurš cits amerikāņu rakstnieka Džeimsa Fenimora Kūpera indiāņu romāns.

Kopumā Kūpera vēsturisko indiāņu romānu sērija ietilpst piecas grāmatas "Zvērkāvis", "Pēdējais mohikānis", "Takuzinis", "Pionieri" un "Prērija". Visu šo grāmatu kopīgais galvenais varonis ir mednieks Natenjels Bampo, kura mūža gājumam var izsekot līdzi lasot visas piecas grāmatas noteiktajā secībām gluži tāpat kā Ziemeļamerikas kolonizācijas procesam. Taču katra grāmata arī ir lasāma kā atsevišķs darbs ar savu sižetu.

Iespējams, mājās sēdēšanas laiks, ir īstais brīdis indiāņu romānu maratonam, lai vēlreiz satiktos ar Čingančguku, Unkasu, Zvērkāvi, Vanagaci un citiem no lielās mohikāņu cilts.

Vinnijs Pūks iepriecinās ikvienā situācijā, it īpaši brīžos, kad ir vajadzīgs miers un rāma humora pilns skatījums un dzīvi. Alana Aleksandra Milna pirms vairāk nekā 90 gadiem sarakstītā grāmata ir literatūras šedevrs, turklāt tā nav tikai grāmatiņa bērniem. To labprāt pārlasa un nebeidz citēt arī pieaugušie.

Lai gan Alans Aleksandrs Milns ir rakstījis gan lugas, gan romānus, literatūras vēsturē viņš ir palicis tieši ar stāstiem par "veco, dumjo lāci" un viņa piedzīvojumiem kopā ar draugiem Sivēnu, Tīģeri, Pūci, Trusīti, Kengu, mazulīti Rū un, protams, Kristoferu Robinu.

Protams, šajā laikā der atcerēties vienu no vērtīgākajiem Vinnija Pūka padomiem: "Vajag darīt tā, kā darīt vajag, bet darīt tā, kā nevajag darīt, nevajag."

Tiem, kuri jau pazīstami ar amerikāņu rakstnieka Čārlza Bukovska daiļradi – dzeju, īsprozu un romāniem – parasti ir divējādas sajūtas. Vieni sauc par traku dzērāju, citi apjūsmo viņa spēju kodolīgi izteikties par sabiedrību un cilvēkiem kā tādiem. Romānā "Sievietes" ir kaut kas no abiem. Provokatīvs, nepieradināts, rupjš, traks – tāds ir arī romāna galvenais varonis Henrijs Činaskis un viņa mīļotās sievietes.

Kāpēc jāpārlasa tieši šī grāmata? Lai ironiski pasmaidītu par attiecībām laikā, kad mūs sagaida sociālā distancēšanās un jāpavada krietnas stundas divvientulībā. Turklāt Bukovskis ir smalko un trāpīgo citātu virtuozs. "Ja notiek kaut kas slikts, tu dzer, lai to aizmirstu; ja notiek kas labs, tu dzer, lai nosvinētu; un ja nenotiek nekas, tu dzer, lai kaut kas notiktu," romānā saka galvenais varonis Činaskis. Jāpiebilst gan, ka latviski tulkotais izdevums šobrīd ir bibliogrāfisks retums, atrodams vien bibliotēkās un lietoto grāmatu tirgošanas grupās, tāpēc vērts to uzmeklēt oriģinālvalodā.