Foto: Saules un bērnības muzejs. Atklāta atjaunotā Raiņa 'Tadenava'
Foto: DELFI

Piektdien, 22. jūlijā, pirmo reizi kopš restaurācijas apmeklētājus uzņēma Raiņa muzejs Tadenavā – vietā, kur daudzinātais latviešu dzejnieks pavadījis savas dzīves pirmos trīsarpus gadus.

Sirsnīgi apmainoties sveicieniem un svinīgā nopietnībā citējot Raini, atklāšanā piedalījās gan muzeju atjaunošanas projekta īstenotāji – VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un Memoriālo muzeju apvienība (MMA), gan arī citu muzeju darbinieki un vadītāji, Jēkabpils domes pārstāvji, rakstnieki, literatūras pētnieki.

MMA direktore Rita Meinerte sacīja, ka par to, kādam jābūt Raiņa muzejam, domājuši daudz pētnieku. "Jau sākot ar 1958. gadu, kad šeit izveidoja muzeja filiāli, Raiņa muzeja nākotni plānojusi Inta Čaklā, arī Voldemārs Kalpiņš, Līvija Volkova. Arī Māra Valtere daudz domājusi par Tadenavu kā Raiņa saules mīlestības šūpuli," sacīja Meinerte. Tagad, pateicoties Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmai LV04 "Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana", "Tadenava" ir atjaunota, un par tās vadītāju strādā Agnese Timofejeva.

To, kā Pliekšāni šeit dzīvoja, Rainis ir aprakstījis darbā "Saules gadi", taču konkrētu un izsmeļošu vēsturisku avotu nav. Zināms, ka 19. gadsimta sešdesmito gadu sākumā Tadenavas pusmuiža nonākusi Pliekšānu ģimenē, un dažus gadus vēlāk, 1866. gada pavasarī, Pliekšānu ģimene ievācās pusmuižas namā, kurā nākamais dzejnieks ar vecākiem un māsu dzīvoja turpmākos trīs gadus.

Dzimis gan Jānis Pliekšāns ir kaimiņu Varslavānos, kur pavadījis dzīves pirmos mēnešus. Tagad vecās Varslavānu pirtiņas vietā atrodas piemiņas akmens ar uzrakstu "Šeit dzimis Rainis", kā arī divi pagājušā gadsimta 30. gados stādīti koki – ozols un liepa. Kopš topošais dzejnieks un politiķis ar ģimeni pārvācās uz Randeni, viņš dzimtajās mājās dzīves laikā vairs nav atgriezies.

Foto: Saules un bērnības muzejs. Atklāta atjaunotā Raiņa 'Tadenava'
Foto: DELFI

Galvenā muzeja daļa ir dzīvojamā māja, taču atjaunotā muzeja teritorijā iekļaujas vairākas mājas, to skaitā ir arī šķūnis, pirtiņa un apmeklētāju centrs.

Rita Meinerte uzsver, ka pie pusmuižas atjaunošanas strādājuši arī vairāki arhitekti. Īstenots, protams, gan ir tikai viens projekts, un tā autors – Ēriks Cērpiņš. "Dzīve sniedz iespējas. Mēs varam tās izmantot vai laist garām. Strādājot pie šī projekta, es sapratu, ka te daudzi cilvēki nav laiduši iespējas garām," sacīja Cērpiņš. "Man šī bija iespēja iepazīties ar cilvēkiem, kas veidoja Latviju – mūsu vecvectēviem. Šī varētu būt viena no vietām, kur domāt par cilvēkiem, kas no sasaistītiem ļaudīm kļuva par brīviem," piebilda Cērpiņš, kura uztverē atjaunotais Raiņa muzejs ir kā piemineklis dzejnieka tēvam – Krišjānim Pliekšānam.

Foto: Saules un bērnības muzejs. Atklāta atjaunotā Raiņa 'Tadenava'
Foto: DELFI

Lai arī no Pliekšānu laikiem muzeja teritorijā saglabājušās vien divas ēkas – pusmuižas dzīvojamā māja un šķūnis, visas telpas, ēku ārieni un priekšmetus atjaunotāji, sadarbojoties ar norvēģu amatniekiem, centušies saglabāt ar vēsturisku precizitāti. Taču muzeja ekspozīcija atšķiras no ierastajām memoriālo muzeju ekspozīcijām. Tās koncepcijas izstrādei tika izveidota radošā domubiedru grupa. "Šajā vietā Rainis guva savus pašus pirmos iespaidus, kurus, protams, mākslā nevar īsti precīzi izpaust. Taču Tadenava ir tā gaisma, kas apspīdējusi visu viņa dzīves ceļu," atklāšanas pasākumā stāstīja domubiedru grupas vadītāja, dzejniece Inese Zandere. "Raiņa bērnība, kuru viņš tā arī īsti precīzi nevarēja atcerēties, bet kuras pilns bija visa mūža garumā" bija tas, ko ņēma vērā ekspozīcijas idejas autori, proti, ekspozīcija veidota, balstoties spēlēšanās idejā – vairāki muzeja elementi veidoti kā spēle, kas uzrunā gan jaunākos apmeklētājus, gan viņu vecākus.

Foto: Saules un bērnības muzejs. Atklāta atjaunotā Raiņa 'Tadenava'
Foto: DELFI

Tadenavas muzejam ir arī kāda mūsdienu muzejam neraksturīga īpašība – tā ekspozīcija veidota, izvairoties no digitāliem medijiem, tajā nav integrēti virtuāli elementi. Lai aplūkotu muzeju, nav jāpieskaras skārienjūtīgam ekrānam, bet gan jāņem rokā koka lodīte, ar kuras palīdzību iespējams "izspēlēt" gandrīz visu muzeju un Raiņa dzīvi un bērnību.

Jāpiemin, ka Tadenava ir vien pirmais no trim Raiņa un Aspazijas muzejiem, kas ticis vērienīgi restaurēts. Tuvāko mēnešu laikā plānots atklāt arī Raiņa un Aspazijas vasarnīcu Majoros un māju Baznīcas ielā Rīgā.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Aspazija Inese Zandere Rainis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form