Izdevums iepazīstina ar 22 latviešu biedrībām, kas darbojas mūsdienās valsts vēsturiskajos novados – Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē. Visticamāk, lielākajai daļai sabiedrības šo biedrību darbība būs atklājums, jo neatkarīgās valsts laikā izveidojies ļoti plašs sabiedrisko organizāciju spektrs. Strādājošo biedrību vidū ir vairākas, kuras nosauktas par kultūras biedrībām, taču to izcelsme ir dziļi sakņota tautas latviskajos centienos.
RLB nodibināšana 1868. gadā pavēra ceļu latviešu biedrību tapšanai visā Latvijā – 19. gadsimtā dibināta Jelgavas Latviešu biedrība, Bukaišu, Jūrmalas, Saldus biedrības. Īsts uzplaukums tika piedzīvots 20. gadsimtā, līdz 1940. gadā padomju okupācijas vara biedrības slēdza. Jau Atmodas laikā atjaunoja Daugavpils un Krāslavas latviešu biedrības, Ikšķiles Kultūras biedrību, pārējās pirmajos neatkarīgās Latvijas gados. Visjaunākās ir Torņakalna, Piebalgas un Jēkabpils latviešu biedrības.
Jaunais izdevums tapis kopdarbā ar visām 22 latviešu biedrībām, kā arī sniegts ieskats vairāku novadu biedrību vēsturē un mūsdienu kultūras attīstībā. Apraksti par latviešu biedrībām parāda mūsdienu situāciju un ietver problēmas, kuras prasa risinājumu, piemēram, par jaunākās paaudzes līdzdalību, par biedrību vietu nacionālās attīstības spektrā. Kā uzsver visi latviešu biedrību ļaudis – tautas gara spēks ir drošība valsts pastāvēšanai.
Izdevuma 224 lappuses ilustrētas ar latviešu biedrību un novadu muzeju fotoattēliem un dokumentu kopijām. Tās noslēgumā – Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša vēlējums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
