Iznācis kinoteorētiķa Dmitrija Ranceva labāko rakstu krājums
Foto: Publicitātes foto

Klajā nākusi kinoteorētiķa Dmitrija Ranceva grāmata "Meditācijas un precizējumi. Kinokritiķa versija", kurā autors apkopojis savus aizvadītās desmitgades labākos tekstus par kino.

Krājumā "Meditācijas un precizējumi" aptvertas ievērojamas pasaules kinomākslas teritorijas, izceļot tajās interesantākos mezglu punktus. Atsevišķi raksti veltīti īpašām kino personībām – piemēram, režisoriem Larsam fon Trīram, Mihaelam Hanekem, Paolo Sorentino, Fransuā Ozonam, Andrejam Zvjagincevam.

Turklāt nopietna vērība jaunajā grāmatā pievērsta mūsdienu Latvijas kinematogrāfijai, kas šobrīd piedzīvo īstu uzplaukumu. Grāmatā ievietoti gan analītiski apkopojumi par kopējo Latvijas kino ainu, ko rāda Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" programmas dažādos gados, gan recenzijas par atsevišķām spēlfilmām un dokumentālajām filmām. Starp autoriem, kuru filmas apskatītas grāmatā, izceļami Jevgeņijs Paškēvičs, Dāvis Sīmanis, Laila Pakalniņa, Ināra Kolmane, Aiks Karapetjans, Jānis Putniņš, Renārs Vimba.

Dmitrijs Rancevs studējis Maskavas kinoinstitūta (VVKI) režijas un scenāristu-kinokritiķu fakultātēs, kopš 1993. gada regulāri publicē rakstus krievu un latviešu valodā iznākošajos žurnālos, laikrakstos un elektroniskajos medijos. No 1996. gada līdz 2002. gadam vadījis autorraidījumu par kino Latvijas Radio kanālā LR4, saņēmis Latvijas Žurnālistu savienības balvu (2011). Strādājis vairāku festivālu žūrijās un atlases komisijās, periodiski lasa lekcijas par kino. 2009. gadā iznāca Dmitrija Ranceva pirmā grāmata – bilingvāls rakstu apkopojums "Kinotācijas" (apgādi "Mansards" un "Orbīta", sērija "Kino Rakstu bibliotēka").

Izdevumu ievada kinopublicistes Danielas Zacmanes priekšvārds, piedāvājot "skatu no malas" uz Dmitrija Ranceva radošo darbību. Lasītāju ērtībām grāmatai pievienots personu rādītājs, kurā iekļautas 217 grāmatā minētās personas, un filmu rādītājs ar 102 nosaukumiem.

Grāmata izdota divās valodās – tie ir divi atsevišķi, bet saturā un noformējumā identiski ilustrēti sējumi, latviešu un krievu valodas versija, katra 240 lappuses bieza. Tekstus no krievu valodas dažādos laikos tulkojuši Eduards Liniņš, Asnāte Vasiļjeva, Zane Volkinšteine, Kristīne Matīsa.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Ināra Kolmane Aiks Karapetjans Dāvis Sīmanis Laila Pakalniņa Larss fon Trīrs Renārs Vimba
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form