Iznākusi grāmata par Jāni Ferdinandu Tīdemani
Foto: Publicitātes foto

"Neputna" sērijā "Latvijas mākslas klasika" iznākusi grāmata par latviešu gleznotāju Jāni Ferdinandu Tīdemani (1897–1964).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Līdzīgi brāzmai 20. gadsimta 20. gadu beigās Latvijas mākslas aprindās spēji ietraucās Antverpenē studējošais Jānis Tīdemanis. Viņa beļģu mākslas ietekmē bagātinātā, impulsīvi košā un ekspresīva sprieguma piesātinātā glezniecības valoda papildināja tolaik jaunreālisma rāmumā ieslīgušo latviešu mākslas kopainu ar spirgtu citādību," stāsta grāmatas autore, mākslas zinātniece Ingūna Ģēģere.

No 2. novembra līdz 31. janvārim "Mūkusalas Mākslas salonā" skatāma arī izstāde "Maestro Grandiozo. Jānim Ferdinandam Tīdemanim 120", kuras kuratore ir Ingūna Ģēģere. Tīdemaņa daiļradē žanru un motīvu amplitūda ir plaša – bagātīgs ir Tīdemaņa radīto kluso dabu, pilsētvides, ostu un ainavu tēlojumu klāsts, tomēr vispirms viņš izceļams kā portretu un figurālu kompozīciju gleznotājs.

Jānis (Johans) Ferdinands Tīdemanis dzimis 1897. gadā Ventspilī. Pusaudža gados, nevienam neko nestāstot, Džonis, kā viņu mēdza dēvēt, uzkāpa uz kāda kuģa un devās pasaulē. Piedzīvojumi aizveda uz ASV, kur radās iespēja apmesties pie attāla radinieka. Šeit nostiprinājās pārliecība kļūt par mākslinieku. 1921. gadā Tīdemanis ieguva ASV pilsonību, bet 1923. gadā arī Latvijas pilsonību. 1922. gadā Tīdemanis pēc kāzām ar Elvīru Irmgardi Mituzi devās uz Beļģiju, īstenojot Džona vēlmi mācīties glezniecību tieši slavenajā Antverpenes Karaliskajā mākslas akadēmijā. Studijas Tīdemanis uzsāka akadēmijas Glezniecības nodaļā pie profesora Fēliksa Gogo, bet paralēli apguva grafikas tehnikas pie Pētersa Luisa. Antverpenes Karalisko mākslas akadēmiju Tīdemanis pabeidza 1927. gadā, bet tūlīt pēc tam iestājās Antverpenes Augstākajā mākslas institūtā (Institut Supérieur des Beaux- Arys d'Anvers), kurā ar pārtraukumiem mācījās līdz 1934. gadam.

20. gadsimta 20. gadu beigās Jānis Tīdemanis, piedaloties grupu izstādēs un rīkojot personālizstādes, sāka regulāri uzturēties gan Beļģijā, gan Latvijā. Latvijā pirmā kopizstāde bija Latvijas valsts 10 gadu jubilejai veltītā izstāde Rīgas pilsētas mākslas muzejā 1928. gadā. Vietējai sabiedrībai Tīdemaņa glezniecības veids bija kas jauns un pārsteidzošs, un viņš strauji kļuva populārs. Sabiedrības domas dalījās – no sajūsmas līdz pilnīgam noliegumam. 1936. gada sākumā Tīdemaņi atgriezās Latvijā pavisam.

1944. gada rudenī Jānis Tīdemanis ar dzīvesbiedri, otro sievu, devās bēgļu gaitās uz Vāciju, tālāk – uz Šveici. Par nākamo mītnes vietu kļuva Monreāla Kanādā, vēlāk – Toronto. Jānis Tīdemanis mira 1964. gada 12. aprīlī Toronto, 67 gadu vecumā. Viņš apglabāts Toronto Jorkas kapos.

Tags

Jānis Tīdemanis Neputns
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form