Kad latviešus lasīs pasaulē? Literatūras nozares atspēriens starptautiskam startam
Foto: LETA

Līdz šim akadēmiskā mūzika un sports, arī teātris ir tās kultūras jomas, kas nes pasaulē Latvijas vārdu. Taču šogad ar visai nopietnām ambīcijām starptautiskajā arēnā startē arī pašmāju literatūra. Aprīlī gaidāmajā Londonas grāmatu tirgū Latvija līdzās Lietuvai un Igaunijai būs īpašā viesa statusā, bet rakstniecei Norai Ikstenai ticis pagodinošais "Dienas autores" tituls (Author of the Day).

Lai gan Latvija vienā no lielākajiem grāmatniecības profesionāļu saietiem ar savu stendu piedalās jau kopš 2014. gada, šogad, pateicoties simtgadei, kopā ar kaimiņvalstīm esam nonākuši uzmanības fokusā. Dalība Londonas grāmatu tirgū ir daļa no valsts simtgades starptautiskās programmas. Tai no valsts budžeta līdzekļiem piešķirti divi miljoni eiro, bet izvirzīto mērķu realizēšanai nodibināta platforma "LatvianLiterature.lv".

Īpašā viesa statuss Londonas grāmatu tirgū nozīmē lielāku stendu, plašākus reklāmas laukumus, pastiprinātu žurnālistu uzmanību, intervijas un diskusijas ar autoriem, kā arī iespēju parādīt plašāku kultūras un profesionālo programmu. Londonas grāmatu tirgu vidēji apmeklē 25 000 cilvēku, tomēr svarīgi uzsvērt, ka šis ir profesionāļu pasākums, nejaušu garāmgājēju-grāmatmīļu tur nav.

Gatavošanās starptautiskajam startam Londonā sākās laikā, kad tikko bija izskanējis skandāls saistībā ar Latvijas Literatūras centru, kas līdz tam atbildēja par Latvijas literatūras popularizēšanu ārzemēs. Toreiz tika konstatēts haoss grāmatvedībā, kā arī Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda piešķiro līdzekļu neskaidrs izlietojums. Skandāla rezultātā Latvijas Literatūras centrs tika likvidēts, bet tā funkcijas pārņēma Latvijas Grāmatizdevēju asociācija, Latvijas Rakstnieku savienība un Ventspils Rakstnieku un tulkotāju māja.

"Situācija, kurā sākām darbu, bija salīdzinoši ļoti bēdīga – nozare bija pie sasistas siles, un mums kopīgiem spēkiem no tās bedres bija soli pa solim jātiek ārā – vispirms jau kopā ar rakstniekiem, tulkotājiem, izdevējiem un citiem nozares cilvēkiem," sarunā ar "Delfi" saka platformas "LatvianLiterature.lv" vadītāja Inga Bodnarjuka-Mrazauskas, kura iepriekš jau veiksmīgi bija pārņēmusi Dzejas dienu rīkošanu, kā arī strādāja ar tekstgrupas "Orbita" dzejniekiem.

Šobrīd "LatvianLiterature.lv" strādā ar plašāku skatu nākotnē, atspēkojot simtgades un līdzīgām programmām nereti pārmesto kampaņveidīgumu, kad degsme noplok uzreiz pēc svētkiem. Faktiski pie latviešu literatūras kā eksportējama produkta no satura līdz iepakojumam tik visaptveroši un ilgtermiņā tiek strādāts pirmo reizi.

Kad latviešus lasīs pasaulē? Literatūras nozares atspēriens starptautiskam startam
Foto: LETA. Inga Bodnarjuka-Mrazauskas

Pirmo reizi Latvijas literātiem ir trīs savi aģenti, kas strādā ar ārvalstu izdevējiem, ir sagatavota paraugtulkojumu angļu valodā bāze, kas mūsu autoru darbus padara ārzemju izdevējiem pieejamākus.

Laikā no 2016. līdz 2018. gadam sarīkotas gan divas starptautiskas konferences par grāmatu dizainu, gan četri semināri par tiesību pārdošanu ar ārvalstu profesionāļu piedalīšanos. Tāpat bijušas trīs starptautiskas atdzejas darbnīcas ar Latvijas un Lielbritānijas dalībniekiem, kā arī latviešu–angļu prozas tulkošanas darbnīcas.

Būtisku pienesumu devušas britu izdevēju vizītes – kopumā tādas organizētas piecas, Latviju apmeklējuši 42 izdevēji. Bijušas arī divas britu žurnālistu vizītes, šurp atvedot 20 žurnālistus.

"Te nu beidzot tiešām veiksmīgi strādā trīs nozares organizāciju savstarpējā komunikācija un sadarbība – Latvijas Grāmatizdevēju asociācija, kura atbild par Latvijas dalību starptautiskajos grāmatu tirgos, Latvijas Rakstnieku savienība, kura administrē daļēji autoru mobilitāti un tulkotāju un ārvalstu izdevēju atbalsta sistēmu, un Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja, kura organizē Latvijas dalību Londonas grāmatu tirgū ar visām šī projekta sagatavošanas aktivitātēm. Sadarbojoties ceļā uz Londonu esam sasnieguši mūsu kopīgi izvirzīto mērķi – izveidojuši stabilu bāzi Latvijas literatūras ceļam uz ārvalstu izdevniecībām, festivāliem, pasākumiem, starptautiskiem sadarbības projektiem," stāsta Inga.

Tulkojumu skaits strauji aug

Ja vēl 2013. un 2014. gadā tika iztulkoti, finansiāli atbalstīti un izdoti vidēji pieci līdz seši Latvijas autoru darbi citās valodās, tad šobrīd šis skaitlis ir vidēji 40 darbi gadā un izdevēju pieteikumu skaits ir lielāks par atbalstīto.

"Šī gada pirmajā ārvalstu izdevēju grantu programmas konkursā pieteikti 19 darbi izdošanai dažādās valodās, šādi konkursi gadā paredzēti trīs. Jau šobrīd tulkojumu atbalstam pieprasījums ir stipri lielāks par pieejamo finansiālo atbalstu. Un pieprasījums kāps vēl lielāks, jo jau tagad ir vērojama liela interese no citu valstu izdevēju puses – gan par tām grāmatām, kas ir vai tiks izdotas angliski, gan arī par Latvijas literatūru kopumā, jo izdevējus citās valstīs ir sasniegušas ziņas gan par mūsu īpašo statusu Londonas grāmatu tirgū, gan arī šī kompleksā darbošanās, literāro aģentu sūtīšana uz tirgiem, kur mums nav nacionālā stenda, un autoru sūtīšana uz festivāliem, kā arī mārketinga stratēģija ir atmaksājusies pilnībā," stāsta Bodnarjuka-Mrazauskas.

Kad latviešus lasīs pasaulē? Literatūras nozares atspēriens starptautiskam startam
Foto: LETA

Līdz šim nebijusi aktivitāte ir īpašā marketinga kampaņa "#iamintrovert", pašironiski prezentējot latviešu autorus kā introvertas nācijas pārstāvjus, kas nemīl daudz runāt, vairās no sabiedrības, toties ir ar dziļu jūtu pasauli un bagātu iztēli (idejas autore un radošā direktore – Una Rozenbauma). Kampaņas ietvaros tapusi mākslinieka Reiņa Pētersona komiksu sērija ar introverto rakstnieku un rakstnieci galvenajās lomās, vairākos Rīgas restorānos ēdienkartēs iekļauti pēc Latvijas rakstnieku stāstu receptēm tapuši ēdieni un dzērieni, radīts īpašs rakstnieku alus, bet modes cienītāji noteikti būs pamanījuši aktrises un tērpu dizaineres Madaras Botmanes radītos T-kreklus ar maināmiem latviešu autoru citātiem angļu valodā.

Ar šo neparasto kampaņu "LatvianLiterature.lv" komanda īpaši lepojas un sauc to par uzdrošināšanos. Pamatā tā tikusi veidota Londonas grāmatu tirgum, taču būtībā tā reklamē nozari kopumā. "Manuprāt, Latvijas literatūrai tā ir pirmā apzinātā un plānoti ilgtermiņā īstenotā mārketinga kampaņa. Tā ir bijusi liela veiksme un viens no lielākajiem izaicinājumiem vienlaikus," sarunā ar "Delfi" saka Inga.

Pērk dzeju un sajūsminās par ilustratoriem

Kā stāsta Inga Bodnarjuka-Mrazauskas, stratēģija, uzsākot rīkot ārvalstu grāmatnieku vizītes teju bez nekādiem kontaktiem, bijusi orientēties uz vidējiem un maziem izdevējiem, kas izdod tulkoto literatūru.

"Tas ir ļoti būtisks aspekts, jo tas uzreiz nosaka arī mūsu grāmatu piedāvājuma spektru un žanrus. Tāpat arī būtisks ir aspekts, ka mēs vizītēs aicinājām tikai tādus izdevējus, kam, izpētot viņu izdevējdarbības profilu, mums bija vismaz dažas grāmatas, ko piedāvāt, jo aicināt tikai aicināšanas pēc un riskēt nebija iespējams – mums vajadzēja trīs gadu laikā izdot 25 jaunas grāmatas angļu valodā."

"Maza un vidēja profila izdevēji nereti ir drosmīgāki un izdod specifisku žanru vai tematikas literatūru, kas izskaidro salīdzinoši daudzos dzejas izdevumus angļu valodā un ievirzi bērnu grāmatu un ilustratoru darbu izdošanai Lielbritānijā. Tie ir divi žanri, par ko sākotnēji mūs visi brīdināja kā par ļoti sarežģītiem, praktiski neiespējami pārdodamiem. Taču interese no britu izdevējiem par mūsu laikmetīgo dzeju, bērnu literatūru un prozu bija liela. Arī interese par prozu nosedz gan stāstus, kas šobrīd sāk kļūt aizvien populārāki Eiropā, gan arī romānus – vēsturiskos, klasiku, mūsdienas."

Kad latviešus lasīs pasaulē? Literatūras nozares atspēriens starptautiskam startam
Foto: Toms Harjo

Gan britu žurnālistus, gan izdevējus sajūsminājusi mūsu ilustratoru jaunā paaudze, no kuriem vairāki jau uzsākuši sadarbību ar Lielbritānijas izdevējiem un vairāki arī ir saņēmuši piedāvājumu sadarboties.

"Izdevēju vizītēs ikviens dalībnieks bija rūpīgi pārdomāts, mēs bijām izpētījuši šo izdevēju profilus un jau apzinājuši, ko konkrēti viņiem varētu piedāvāt no mūsu grāmatu klāsta un kas viņus tiešām varētu interesēt. Būtībā darbs šajā gadījumā tika veikts, par pamatu ņemot piedāvājumu un tam piemeklējot izdevēju. Interese no mūsu puses ir diezgan koordinēta. Taču gadījās arī, ka izdevējs atbrauca lūkoties mūsdienu prozas grāmatas un beigās nopirka tiesības trim dzejas krājumiem," atklāj Inga.

Nora Ikstena un 'Padomju piens'

Jau minēts, ka šā gada Londonas grāmatu tirgus goda viešņa būs arī latviešu rakstniece Nora Ikstena, viņai piešķirts "Dienas autores" tituls. Kopā Baltijas valstis pārstāv 12 rakstnieku delegācija. Latviju Londonā pārstāvēs arī dzejnieks Kārlis Vērdiņš, rakstniece Inga Ābele un bērnu grāmatu autore Luīze Pastore. Savukārt no Lietuvas "Dienas autores" statuss piešķirts populārās romānu sērijas "Silva Rerum" autorei Kristinai Sabaļauskaitei, bet Igaunijas "Dienas autors" būs rakstnieks un feļetonists Mikhels Muts.

Noras Ikstenas romāna "Mātes piens" angļu versija "Soviet Milk" Margitas Gailītis tulkojumā britu izdevniecībā "Peirene Press" izdota jau 2017. gadā, bet tā oficiālā atvēršana Londonā notika šā gada 24. februārī.

Izdevuma nozīmību apliecina arī fakts, ka prezentāciju Latvijas vēstniecībā Lielbritānijā vadīja laikraksta "The Guardian" kultūras sadaļas redaktore Klēra Armisteda. Viņa iepriekš sarunā ar Latvijas Televīziju atzinusi, ka grāmata ir fascinējoša. Briti par Baltiju zina ļoti maz.

"Patiesībā, ja jūs jautātu, kur atrodas Baltija, daudzi atbildētu – tas ir Balkānos. Mēs zinām daudz par Balkāniem Balkānu kara dēļ, bet nezinām par Baltiju. Tādēļ ir fascinējoši uzzināt, kāda ir jūsu vēsture, jo tā ir arī manas paaudzes vēsture, tā ir mūsu, Eiropas, vēsture. Jā, Apvienotā Karaliste acīmredzot tūlīt atstās Eiropu, taču mūsu, britu, eiropeiskās identitātes apziņa ir ļoti spēcīga," Latvijas Televīzijai pēc prezentācijas stāstīja Armisteda (LTV, 10.03.2018.).

Latvijā Ikstenas romāns ir vispopulārākais no izdevniecības "Dienas grāmata" izdotajiem sērijas "Mēs. Latvija, XX gadsimts" darbiem. Arī ārvalstu izdevēju un lasītāju interese par "Mātes pienu" aizvien pieaug. Šobrīd aktuālākais ir tā izdevums angļu valodā, taču līdz šim romāns izdots Itālijā, Maķedonijā, Ungārijā, drīzumā dienas gaismu tas ieraudzīs arī Igaunijā, Lietuvā, Gruzijā, Horvātijā, kā arī jau ir izdots tepat Latvijā krievu valodā.

"Latvija ir valsts, par kuru gandrīz neko nezinām kopš tās atdalīšanās no Padomju Savienības. Nora Ikstena pierāda, ka Latvija runā spēcīgā un oriģinālā balsī," tā par "Soviet Milk" raksta Rozija Goldsmita, kādreizējā BBC žurnāliste, tagad platformas, kas popularizē Eiropas literatūras daudzveidību, "European Literature Network" vadītāja un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas literatūras balvas (EBRD Literature Prize) žūrijas locekle.

"Tas vienlaikus ir gan smags un ass, gan jautrs un apreibinošs. Tā ir vēstures stundu un privātās dzīves minūšu parāde. Tas runā par privāto telpu un Latvijas nācijas zaudējumiem, kas netiek aizmirsti," par "Soviet Milk" literatūrai veltītajā interneta žurnālā "Bookanista" raksta autore un tulkotāja Mika Provata-Karlone.

Starptautiskajam literatūras žurnālam un grāmatu tirdzniecības platformai "Bookwitty" Ikstena pati saka, ka vienmēr gribējusi izstāstīt savas mātes stāstu, jau sākot ar savu pirmo darbu "Dzīves svinēšana" (1998). "Tomēr sapratu, ka, stāstot tik personisku stāstu, psiholoģisku drāmu, ir vajadzīga distance," sarunā atklāj autore. "Tagad šo viļņošanos ap grāmatu uztveru kā goda izrādīšanu manai mātei."

Simtgades efekts

Kā uzsver Inga Bodnarjuka-Mrazauskas, ja ne trīs Baltijas valstis kopā un ja ne simtgade, tad katra atsevišķi mēs Londonas grāmatu tirgus viesa statusu nevarētu atļauties.

"Tas ir lielisks notikums un veiksme, ko darba dunā varbūt nepietiekami novērtējam. Trīs valstu sadarbībā simtgades aspekts ir vienojošais faktors un reizēm arī arguments, kas mums, piemēram, ir palīdzējis panākt mums labvēlīgākus risinājumus sadarbībā ar Londonas grāmatu tirgu un arī piesaistījis papildu ārvalstu mediju un izdevēju uzmanību," stāsta Inga.

"Līdz šim Latvijas literatūras popularizēšana un grāmatu tiesību pārdošana uz ārvalstīm tika organizēta no aktivitātes uz aktivitāti, sadrumstaloti un ar fokusu tikai uz vienu punktu. Taču tas būtībā ir nepareizi un tuvredzīgi. Pateicoties finansējumam un arī administratīvajam risinājumam, mums bija iespēja pierādīt, ka ir iespējams sasniegt ļoti ambiciozus mērķus, kuriem sākotnēji neticēja gandrīz neviens. Bet, liekot galvas kopā, ne brīdi nenovēršoties no mērķa un strādājot kompleksi, ļoti daudz ko ir iespējams izdarīt. Un mēs esam tikai pašā sākumā. Mums vēl ir ļoti liels neizmantotais potenciāls," rezumē platformas "LatvianLiterature.lv" vadītāja.

Tags

Lasāmgabali Londonas grāmatu tirgus Nora Ikstena

Comment Form