Klajā laista Sigmas Ankravas grāmata 'Indiešu dievi un dieves'
Foto: Publicitātes foto

Izdevniecība "Dienas Grāmata" laidusi klajā indiešu kultūras un literatūras pētnieces Sigmas Ankravas grāmatu "Indiešu dievi un dieves", kas sniedz ieskatu hindu mitoloģijas dievu panteonā. Grāmatas mākslinieks ir Jānis Esītis.

"Tiek lēsts, ka 2020. gadā katrs sestais pasaules iedzīvotājs būs indietis. Indijas iedzīvotāja vidējais vecums būs 28 gadi. Tā būs pasaules jauneklīgākā nācija. Un šī nācija pamatos turpinās dzīvot pēc vissenākās pierakstītās likumu sistēmas – Manu likumu – principiem. Indijā līdzās jaunajiem tehnoloģiju centriem, kuri pārrauga kosmosa apguves programmas, aug arvien jauni tempļu kompleksi, kur svētku dienās neskaitāmi stāstnieki ap sevi pulcē ļaudis, kas kāri klausās nostāstos par dievu piedzīvojumiem un darbiem. Tradīcijas mainās lēni, un maģiskā domāšana šķiet nezūdoša. Ceru, ka latviešu lasītājs jutīs zinātkāri iepazīties ar šo bagātīgo un aizraujošo hindu dievu pasauli, ar kuru var iznākt saskarties ne tikai Indijā, bet arī daudzās citās Dienvidāzijas valstīs," atklāj Sigma Ankrava.

Grāmatā "Indiešu dievi un dieves" autore asprātīgi un dzirkstīgi īstenā pasaku stāstnieka garā šo krāšņo gobelēnu izklāj lasītāja priekšā. Grāmatu papildina plašs tekstā ietverto nosaukumu un terminu alfabētiskais rādītājs un autores uzņemtas fotogrāfijas.

Dr. philol. Sigma Ankrava ir indiešu kultūras un literatūras pētniece, strādājusi LU Humanitāro zinātņu fakultātē, kur lasījusi lekcijas Apvienotās Karalistes kultūrvēsturē, salīdzinošajā literatūrzinātnē un salīdzinošajā mitoloģijā, piedalījusies starptautisku pētniecisku projektu realizēšanā Latvijā, ASV, Apvienotajā Karalistē un Indijā, tostarp Indijas studiju un kultūras centra izveidē LU un Baltijas studiju un kultūras centra izveidē Dev Sanskriti Universitātē Haridvārā, Indijā. Pēdējos gadus pavadījusi Indijā, daudz ceļojusi arī pa citām Dienvidāzijas valstīm. Vairāku grāmatu sastādītāja un autore (Sarodžīni Naidu "Zelta slieksnis", 1978; "Sarodžīni Naidu", 1984, krievu val.; "Druīdu svētbiržu ugunis", 1995; "Vai Lāčplēsis bija karalis Artūrs?", 2000; "Lāčplēsis, karalis Artūrs un Svētais Grāls", 2006; "Dzeja un politika Indijā", 2011).

Source

DELFI Kultūra

Tags

Dienas Grāmata
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form