'Nāvējošākais' dižpārdoklis literatūras vēsturē: kāpēc 'Sātaniskās vārsmas' izraisīja uzbrukumu Rušdi?

12. augusts atnesa šokējošas ziņas visiem populārā rakstnieka Salmana Rušdi cienītājiem – literāra sarīkojuma laikā Ņujorkā viņu smagi sadūra kāds 24 gadus vecs uzbrucējs. Šobrīd 75 gadus vecā Rušdi veselības stāvoklis uzlabojas, taču sākotnēji pasaule šausmās aizturēja elpu. Vai tiešām 33 gadus pēc Irānas toreizējā līdera ajatollas Homeini izsludinātās fatvas jeb publiskā nāves sprieduma Salmanam Rušdi tas būs ticis izpildīts?

Nāvessods rakstniekam tika piespriests par korāna un pravieša Muhameda zaimošanu romānā "Sātaniskās vārsmas", un šo gadu desmitu laikā tas pelnīti saucams ne tikai par vienu no visu laiku skandalozākajiem, bet arī "nāvējošākajiem" literārajiem darbiem. Romāns iznāca 1988. gada septembrī un izpelnījās plašu kritiķu atzinību, saņēma Vitbreda balvu un tika iekļauts Bukera balvas potenciālo nomināciju sarakstā, bet jau oktobrī to aizliedza Rušdi dzimtenē Indijā un Pakistānā, kā arī daudzās citās valstīs – Bangladešā, Sudānā, Šrilankā, Dienvidāfrikā, Singapūrā, Venecuēlā un pat Polijā, cita starpā.

Tam sekoja demonstrācijas – 1989. gada janvārī Bredfordas musulmaņu kopienas piederīgie publiski sadedzināja grāmatas eksemplārus, piespiežot grāmatnīcas to izņemt no apgrozības, Mumbajā musulmaņu protestu laikā gāja bojā 12 cilvēki, bet Teherānā ar akmeņiem nomētāja Lielbritānijas vēstniecību.

Tālākie notikumi attīstījās strauji: 1989. gada 14. februārī Irānas līderis pa radio publiski piesprieda Rušdi, viņa izdevējiem un grāmatas tulkotājiem nāvessodu, aicinot to izpildīt jebkuru sevi cienošu musulmani. Jau nākamajā dienā par