'Stingrs raksturs un dzelžains tvēriens'. Ingas Žoludes 'Stāsti'
Foto: Ģirts Raģelis

Turpinām iepazīstināt ar šā gada Latvijas Literatūras gada balvas nominantiem. Kategorijā "Proza" uz balvu pretendē Inga Žolude ar grāmatu "Stāsti".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šis septiņu garstāstu krājums ir rakstnieces Ingas Žoludes piektā prozas grāmata līdzās iepriekš iznākušajiem trim romāniem. Kā īsi rezumē pati autore: "Šīs grāmatas stāsti ir tapuši no vērošanas – visbiežāk sevis vērošanas, dabas, cilvēku vērošanas – un no ieklausīšanās – visbiežāk klusumā, sevī, vārdos. Tēli šajos stāstos runā, taču bieži vien vārdi ir ietilpīgāki, pirms tie izteikti, – vēlējos uzrakstīt par stāstiem, ko mēs nesam sevī un par kuriem neviens, iespējams, nenojauš."

Aicinām noskatīties video interviju ar rakstnieci. Ar Ingu Žoludi sarunājas Ilmārs Šlāpins, video – Ģirts Raģelis. Saruna notika Andreja Upīša memoriālā muzejā telpās.

Kritiķu vērtējums

Anda Baklāne par Ingu Žoludi:

"Ingai Žoludei kā rakstniecei piemīt neparasti stingrs raksturs un dzelžains tvēriens. Pat brīžos, kad viņas stāstos notiek sirreālas lietas, tās izzīmētas ļoti tieši un konkrēti, un viņas varoņiem netiek īpaši ļauta vaļa klīst apkārt bez darba un attīstības. Tāpat nekāda auklēšanās nenotiek ar lasītājiem, kuriem tiek rādīti gan noklusētie, gan neglītie dzīves aspekti, kā arī visāda knosīšanās, uz kuru saskaņā ar pieklājības normām atļauts nolūkoties tikai bērniem, kino operatoriem un rakstniekiem. Kāda Žoludes varoņa vārdiem izsakoties, viņa "maskē līdzjūtību aiz smiekliņa" vai dažkārt – aiz neieinteresēta novērotāja maskas. Līdz ar to arī Žoludes valodas teikumi parasti ir tikai slēpti emocionāli un patmīlīgi nedižojas ar latviešu valodas dekoratīviem greznumiem – tie drīzāk atgādina pedantiski nošūtas raupjas vīles un liek domāt par biežām nodarbībām svaru zālē (jeb rakstnieku namā). Jaunajā grāmatā cita starpā Inga ļoti kolorīti iegrāmatojusi dažādus tipiski mūsdienīgus Eiropieša dzīves motīvus, īpaši tas sakāms par viņas pagalam nesmalkjūtīgajām un trāpīgajām reportāžām no mazu bērnu vecāku dzīvēm."

Austra Gaigala par Ingu Žoludi:

"Pabeigtība un veselums. Tās ir divas pirmās asociācijas, pirmie vārdi, kas impulsīvi raksturo Inga Žoludes stāstus un krājuma kompozīciju tūlīt pēc tā izlasīšanas. Nevienas liekas rindkopas, nevienas atkāpes, kas radītu vaicājumam vai iebildei pavērtu spraugu rūpīgi vērptajā, bet tomēr vieglajā un nesablīvētajā, svaigajā valodas plūdumā. Varoņu raksturi ir lakoniski un vienlaikus ietilpīgi, sižetu virzība pakārtota dvēseles smalkajam mehānismam, reizēm ieaijājot rāmā noskaņas plūdumā un teju nemanāmās pakāpeniskās pārvērtībās, kuru šķietamo paredzamību pārtrauc negaidīts risinājums, reizēm pārsteidzot ar spēju nosacītas realitātes uzplaiksnījumu. Ingas Žoludes prozā egoisms kļūst par mākslu."

Sandra Ratniece par Ingu Žoludi:

"Nepretenciozais nosaukums "Stāsti" patiesībā atklāj dažas būtiskus pretenciozus faktus (pozitīvā nozīmē) gan par Ingu Žoludi, gan par grāmatu, un ar pārliecību varu teikt, ka tā ir profesionāli izstāstītu stāstu grāmata. Autores meistarība atklājas vairākos aspektos. Pirmkārt, stāstu kompozīcija – nodaļas "Ceļš", "Putekļi" un "Nams" ar katru nākamo grāmatas lappusi arvien dziļāk ieved lasītāju cilvēka psiholoģijas līkločos un labirintos, un to dara pārliecinoši. Otrkārt, autore drosmīgi iejutusies maskulīnajā pasaulē – stāstu galvenie varoņi ir vīrieši, un stāsti tiek izstāstīti galvenokārt no vīrišķās pozīcijas. Ingas Žoludes vīrišķais pasaules redzējums pārliecina. Treškārt, stāstu varoņi ir dažāda vecuma, sākot no jaunekļa ekscentrisma līdz sirmgalvju dzīves atklāsmēm. Īpaši pārsteidz, aizkustina, suģestē autores pārliecinošais sirmgalvju tēlojums stāstā "Ceļš". Ceturtkārt, lasot stāstus, varam priecāties par bagātīgo latviešu valodu – lasīt šo Ingas Žoludes stāstu grāmatu, nozīmē līdz mielēm izbaudīt autores valodas mežģīnes, tās bagātību un rimto plūdumu. Ar baudu izgaršoju tekstu."

Prozaiķe Inga Žolude dzimusi 1984. gadā. Studējusi Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultātē, kur ieguvusi maģistra grādu angļu filoloģijā. No 2008. līdz 2009. gadam studējusi Anglofono literatūru doktorantūras programmā Dienvidilinojas Universitātē ASV. Kopš 2002. gada publicējas dažādos kultūras un literatūras plašsaziņas līdzekļos. Prozas konkursos apbalvoti stāsti "Netīrā veļa" un "Dzīvokļa jautājums". 2008. gadā iznācis debijas romāns "Silta zeme". 2010. gadā izdots stāstu krājums "Mierinājums Ādama kokam", par kuru saņēmusi 2011. gada Eiropas Savienības balvu literatūrā. 2012. gadā iznācis otrais romāns "Sarkanie bērni", par kura manuskriptu 2011. gadā saņēmusi 2. godalgu Latvijas Rakstnieku savienības un R. Gerkena romānu konkursā. Trešais romāns "Santa Biblia" izdots 2013. gadā.

Regulāri raksta recenzijas par latviešu un ārzemju autoru darbiem. Atdzejojusi F. Larkina, R. Kroforda un citu autoru dzeju.

Vairākkārt piedalījusies festivālā "Prozas lasījumi", 2013. gadā saņemot galveno balvu par stāstu "Rakstnieku nams".

Iesaistījusies arī citos literatūras un kultūras projektos un konkursos, kā arī ieguvusi dažādas stipendijas – Fulbraita stipendiju, Ziemeļvalstu Ministru padomes stipendiju "Baltijas Slepinirs" u.c.

Tags

Ilmārs Šlāpins Inga Žolude Latvijas Literatūras gada balva
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form