Trīs aresti un viena nāve: Daniila Harmsa dzīves traģēdija

Pirms nepilniem 80 gadiem šajā dienā aprāvās ekscentriskā krievu literāta Daniila Harmsa dzīvības līnija. Šī dzīvības līnija izrādījās ārkārtīgi trausla, atvēlot viņa dzīvei tikai 36 gadus. Tiesa, Harmsa dzīve bija krāšņa un spilgtu epizožu piepildīta, bet viņa literārais mantojums savu nozīmīgumu arvien turpina vairot. Ar piebildi, ka gan dzīves laikā, gan arī krietnu laika sprīdi pēc tam Harmsa teksti izpelnījās cenzūras nicinājumu un publicēšanas aizliegumus, un tikai pēc PSRS sabrukuma šī neparastā literārā pasaule varēja uzsākt pilnvērtīgu eksistenci līdzās citām krievu 20. gadsimta literatūras parādībām. Un neviens nekad neuzzinās, kāds būtu izvērties Harmsa dzīves gājums, ja ne viņa cīņa ar neuzvaramo ienaidnieku – padomju varu un Staļina teroru, kas noveda gan Harmsu, gan daudzus viņa kolēģus līdz bēdīgajam galam.

Un neviens nekad neuzzinās, kāds būtu izvērties Harmsa dzīves gājums, ja ne viņa cīņa ar neuzvaramo ienaidnieku – padomju varu un Staļina teroru, kas pēcgalā noveda gan Harmsu, gan daudzus viņa kolēģus līdz bēdīgajam galam.

Daniils Harmss mīlēja šokēt cilvēkus – ģērbās izaicinoši, kā no klaunādes izkāpis aktieris, necieta bērnus un vecus cilvēkus, stundām ilgi kails izaicinoši gozējās pie dzīvokļa loga un darīja vēl neskaitāmas sabiedrības cienījamās jūtas aizskarošas lietas. Atļāvās domāt, darīt un rakstīt to, ko gribēja un kā gribēja. Harmsa dzīve lielā mērā bija poza, taču to viņš ieturēja konsekventi līdz mūža beigām, un ieguva gan apbrīnotājus, gan noliedzējus. Viņa tēls 20. un 30. gadu Padomju Savienībā pierādīja, ka cilvēks var būt brīvs arī represīvas, totalitāras iekārtas apstākļos, lai arī Harmsam, protams, nācās par savu brīvību dārgi samaksāt.