Šodien ar plašiem pasākumiem Kijevā un daudzās citās Ukrainas pilsētās, kā arī citviet pasaulē tiek atzīmēta ukraiņu mākslinieka un dzejnieka Tarasa Ševčenko (1814. - 1861.) 200 gadu jubileja. Viņš tiek uzskatīts par ukraiņu literatūras, kā arī ukraiņu literārās valodas pamatlicēju.
Dzejnieks piedzima dzimtbūtnieku ģimenē un agri kļuva par bāreni. Viņš strādāja dažādus darbus, apgūstot rakstīšanu un zīmēšanu, kas viņam tik labi padevusies, ka ar labvēļu palīdzību jaunais mākslinieks tika izpirkts no dzimtbūšanas un varēja iestāties Sanktpēterburgas Imperatoriskajā Mākslas akadēmijā.
Pēc pirmo dzejoļu krājumu (tostarp viņa viņa pazīstamākā darba "Kobzars") izdošanas 1840. un 1842. gadā kritiķi viņu uztvēra nievājoši, jo ukraiņu valoda, kurā viņš rakstīja, netika atzīta par pilnvērtīgu. Vienlaikus lielu popularitāti viņš ieguva ukraiņu vidū, lai gan šajā Krievijas impērijas daļā nedzīvoja pastāvīgi.
Ševčenko ieguva atpazīstamību arī ar savu tiešumu, par ko pēc kāda asa dzejoļa par imperatori Aleksandra Fjodorovnu 1847. gadā saņēma sodu - iesaukšanu armijā ar aizliegumu dzejot un gleznot.
Viņš dienestā pavadīja desmit gadus, kuru laikā smagi saslima. Pēdējos dzīves gadus viņš pavadīja aktīvi gleznojot un rakstot, tostarp pārstrādājot vairākus agrākos darbus. Dzejnieks no dienesta laikā iegūto slimību komplikācijām mira 1861. gadā, tikai dienu pēc savas 47. dzimšanas dienas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
