Zviedrijas Akadēmija šī gada sākumā atklājusi aizkulises un iemeslus, kāpēc 1962. gadā Nobela prēmiju literatūrā saņēmis amerikāņu rakstnieks Džons Steinbeks (attēlā), apgalvojot, ka tobrīd tas ir bijis "labākais no sliktas kompānijas", raksta ārvalstu prese.

1962. gadā Nobela prēmijai literatūrā bija pieteikti 66 autori, bet finālā iekļuva pieci - jau pieminētais Steinbeks, franču dramaturges Žans Anuijs, dāņu rakstniece Kārena Bliksena un britu autori Roberts Greibss un Lorenss Darels.

Zviedrijā ir saglabājies dokuments, kurā fiksēti Nobela prēmijas komitejas locekļa Henrija Olsona komentāri par visiem pretendentiem, kurš uzsver, ka komiteja nokļuvusi neapskaužamā situācijā – starp kandidātiem nav neviena līdera. Jāpiebilst, ka Kārena Bliksena, kura, iespējams, būtu saņēmusi prēmiju par romānu "No Āfrikas dziļumiem", 1962. gada septembrī nomira un automātiski tika izslēgta no saraksta.

Olsons savās piezīmes raksta, ka bijis pret balvas piešķiršanu Robertam Greibsam, Darela kandidatūra jāatliek vēl vienu gadu, jo, pēc komitejas domām, "Aleksandrijas kvarteta" autors tobrīd vēl nebija uzrakstījis pietiekami daudz. Kāpēc komiteja balvu nolēmusi nepiešķirt Anuijam, netiek minēts. Iespējams, zināmu lomu nospēlēja fakts, ka jau 1960. gadā Nobela prēmiju literatūrā saņēma franču dzejnieks Senžons Pērss un jau tika izskatīta Žana Pola Sartra kandidatūra, kurš prēmiju saņēma 1964. gadā.

Pēc šādas stīvēšanās palicis vien Steinbeks, romānu "Austrumos no Ēdenes" un "Dusmu augļi" autors. Viņs Nobela prēmijai literatūrā jau bija izvirzīts astoņas reizes.

Publiskojot Steinbeka uzvaru, Nobela komiteja rakstīja par balvas piešķiršanas iemesliem: "par reālistisko un poētisko devumu, kas savienots ar vieglu humoru un asu sociālo problēmu redzējumu". Vēlāk šī izvēle saņēma kritiku, lasītāji un literatūras kritiķi uzsvēra, ka Steinbeka jaunākie romāni atpaliek no viņa agrīnajiem darbiem. Pats autors, kurš jau bija divas reizes saņēmis Pulicera prēmiju, uzskatīja, ka Nobela prēmija viņam nepienākās.

Saskaņā ar Nobela prēmijas piešķiršanas nolikumu, visi fiksētie iemesli un dokumenti pēc balvas piešķiršanas slepenībā ir jāglabā 50 gadus. Piemēram, tikai 2012. gada sākumā kļuva zināms, ka 1961. gadā, kad prēmiju saņēma serbu rakstnieks Ivo Andričs, uz balvu pretendējis arī "Gredzenu pavēlnieka" autors Džons Ronalds Rūels Tolkīns. Tomēr Nobela komiteja lēmusi, ka tāds darbs kā "Gredzenu pavēlnieks" "nekādā gadījumā nav uzskatāms par augstvērtīgu literatūru".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!