Ikviens var uz brītiņu iedomāties, ka joprojām dzīvojam sabiedrībā, kurā vecākiem pat prātā vēl nav ienācis ņemt līdzi mazus bērnus uz pasākumiem – izstādēm, koncertiem, teātra vai operas izrādēm u.tml. Tādā laikā un sabiedrībā arī Jaunajam Rīgas teātrim neienāktu prātā ierīkot savās telpās bērnistabu, jo, ja teātris nav vieta, kur nākt ar bērniem, priekš kam tur bērnistaba? Tāpat, arī "Positivus" festivālā (ceru, ka drīz kā piemēru varēs minēt arī Cēsu Mākslas festivālu vai/un dziesmusvētkus) netiktu domāts par bērnu un vecāku ērtībām – tas taču nav bērnu pasākums!
Visbeidzot, ja jau šogad būtu ieviesti vecuma ierobežojumi un Cēsu Mākslas festivālu nedrīkstētu apmeklēt pirmsskolas vecuma bērni, tad to nevarētu apmeklēt arī Žagara kunga uzslavētais sešgadnieks, kurš kopā ar vecmāmiņu bija speciāli atbraucis no Kuldīgas - bērns mūzikas skolā mācās čella spēli, un viņam koncerts šķita interesants un aizraujošs. Ļoti iespējams, ka tieši ar šo puiku pēc gadiem Latvija varēs lepoties un cilvēki par katru cenu centīsies tikt uz viņa koncertiem. Pat ja tā nebūs, bērns tik un tā lietderīgi pavadīja laiku kopā ar ģimeni, nevis tobrīd dauzījās pagalmā, spēlēja datorspēles vai skatījās TV.
Patiesībā, netrūkst pozitīvu piemēru tam, ka var, netraucējot citus, apmeklēt pat akadēmiskās mūzikas pasākumus ar dažāda vecuma bērniem, tikai to sabiedrība nepamana - bērni sēž klusu, ar interesi vēro uz skatuves notiekošo vai, kamēr viens no vecākiem klausās koncerta pirmo daļu, otrs ar pašu mazāko no bērniem dodas pastaigā pietiekami drošā attālumā, lai netraucētu citus, un koncerta otrajā daļā vecāki mainās lomām. Neņemšos spriest, vai labu piemēru un vecāku, kuri gan respektē apkārtējos, gan prot iemācīt un novērtēt savu bērnu spēju adekvāti uzvesties vienā vai otrā vietā un situācijā, ir vairāk par sliktajiem, taču par vienu esmu pārliecināts – kolektīvā soda piemērošana ir nepieņemama!
Nevar liegt visiem vecākiem ar bērniem apmeklēt parku vien tāpēc, ka kāds nav iemācījis saviem bērniem nepostīt apstādījumus. Nevar liegt visiem bērniem apmeklēt mākslas galerijas un izstādes tikai tāpēc, ka daļa vecāku nepieskata savus bērnus un tie, palaisti brīvsolī, var izdomāt aiztikt mākslas darbus ar rokām un sabojāt tos. Tāpat, nevar liegt visiem vecākiem ar bērniem apmeklēt koncertus, teātra un pat operas izrādes. Toties, var izstrādāt kaut vai vienā rindkopā ietilpinātus noteikumus, kurus nodrukāt uz pasākuma biļetēm, ievietot pasākuma organizatoru interneta mājas lapā un vēl citos veidos atgādināt par tiem. Kā paraugu var izmantot, kaut vai, zemāk ievietoto sagatavi:
"Pasākuma laikā nedrīkst traucēt citus apmeklētājus, pārvietoties pa skatītāju zāli, trokšņot un sarunāties, ēst, dzert, bojāt gaisu telpā, fotografēt un filmēt, lietot mobilos telefonus, datorus un gaismas ķermeņus. Noteikumi ir jāievēro visiem pasākuma apmeklētājiem, neatkarīgi no vecuma. Ja pasākumu plānojat apmeklēt ar maziem bērniem, tad lūdzam vēlreiz padomāt par spēju ievērot augstāk minētos noteikumus. Ja ir redzams, ka bērns pasākuma laikā sāk nogurt, skatītāju zāle ir jāatstāj un atgriezties drīkst tikai starpbrīdī vai ar pasākuma darbinieku atļauju".
Šādu vai līdzīgu noteikumu izstrādāšana neprasa vairāk laika, kā vienas preses relīzes uzrakstīšana un, noteikti, krietni mazāk, nekā preses konferences sasaukšana. Papildus var ieviest arī pasākumu klasifikācijas sistēmu, līdzīgi kā kino. Vienīgi,
1) tāpat, kā kino, pasākumu klasifikācijai ir jābūt tikai informatīvam raksturam un strikts aizliegums piemērojams vien tad, ja pasākums paredzēts personām, kas sasniegušas 18 gadu vecumu (18+);
2) piktogrammām, kas informē par vecumu, no kura ir ieteicams apmeklēt pasākumu klātienē, ir jābūt ne vien uz afišām un biļetēm, bet arī uz TV ekrāniem pasākuma/izrādes ieraksta translēšanas laikā, kā arī uz attiecīgās mūzikas vai izrādes CD/DVD ierakstu iepakojumiem;
3) pasākumiem būtu jāievieš vismaz divas papildus klasifikācijas – B (bērniem) un B+ (bērniem, bet strikti ievērojot pasākuma organizatoru izstrādātos noteikumus un uzvedības normas).
Kaut arī šāda pasākumu klasifikācijas sistēma par ļaunu nenāktu, daudz būtiskāk ir panākt to, lai cilvēki – gan vecāki ar bērniem, gan pasākumu apmeklētāji bez bērniem -, ievēro noteikumus, kuri, diemžēl, daudzviet nemaz nav skaidri un nepārprotami izstrādāti (katrs tos izprot pēc savas inteliģences pakāpes) vai arī netiek popularizēti. Vismaz, ne tik uzstājīgi, kā aicinājumi pirms pasākuma izslēgt mobilo telefonu skaņas signālu. Tas ir virziens, kurā būtu jādomā, ja vēlamies novērst bērnu (ne tikai, protams) traucējošo uzvedību pasākumos, nevis "novērst" bērnus kā tādus. Tas liktu gan vecākiem domāt par to, kā iemācīt bērniem uzvesties sabiedrībā, gan arī pasākumu organizatoriem domāt par ģimenēm ar bērniem.
Es neapgalvoju, ka vecākiem visur un vienmēr ir jāņem līdzi bērni, taču izvēles iespējai ir jābūt. It sevišķi, ja vecāki ir pārliecināti, ka viņu bērni ir iemācīti uzvesties sabiedrībā, konkrētais pasākums bērniem/ģimenei var nākt par labu vai, vismaz, nekaitēs. Vecākiem jau nu būtu jāzina, ka ne jau no vecuma, galvenokārt, ir atkarīgs tas, kā bērni uzvedas sabiedrībā - piemēram, viens trīsgadīgs bērns var sabiedrībai nesagādāt nekādu raižu, ko nevarētu teikt par citu septiņgadīgu bērnu vai pusaudzi (tas nav vispārinājums!!!). Turklāt, kamēr ģimene ir kopā, bērnus pieskata un audzina vecāki (tā tam būtu jābūt), nevis auklīte, televizors vai dators. Līdz šim kaut kā nav nācies dzirdēt par pētījumiem, kuri liecinātu, ka vecāki bērniem Latvijā veltītu pārāk daudz laika...
P.S. Turpinājums par speciāli bērniem domātiem pasākumiem sekos.
Šo reportāžu ir iesūtījis reģistrēts 'DELFI Aculiecinieka' autors, kurš par katru publikāciju saņem noteiktu skaitu DELFI dālderus. Sūtiet foto, video reportāžas 'DELFI Aculieciniekam' - aculiecinieks@delfi.lv vai reģistrējieties, pelniet DELFI dālderus un tieciet pie vērtīgām balvām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
