Visu 20. gadsimtu pastkarte vienlaikus bija gan svarīga sabiedrības komunikācijas forma, gan reliģisko tradīciju, noteikta dzīvesstila, morālo un estētisko vērtību veidotāja un atspoguļotāja. Pastkartes cena tolaik bija ļoti demokrātiska. Visiem sabiedrības slāņiem bija pieejams plašs litogrāfijas, ofseta un fototehnikās drukāto kartīšu klāsts.
Protams, pirmo iespaidu par apsveikuma kartīti radīja tās mākslinieciskais noformējums, kura uzbūvē tika iekļauts kāds attēls, īss drukāts teksts un citi vizuāli simboli, ko papildināja sūtītāja pašrocīgi rakstītais novēlējums atklātnes otrajā pusē.
Neraugoties uz to, ka 21. gadsimtā Ziemassvētku un Jaungada apsveikumu sūtīšana pa pastu mazinājusies, un vairums no mums tagad dod priekšroku e-kartītēm, joprojām ir saglabājies priekšstats par to, kam jābūt attēlotam uz gadumijas kartītēm. Visbiežāk apsveikumos izmantots kāds ziemas ainavas skats, piesniguša eglīte, egles zars ar tajā degošu svecīti vai omulīga Salavecīša attēls.
Taču, kā liecina pat pavirša iepazīšanās ar pirms simts gadiem sūtītajiem Ziemassvētku apsveikumiem, to vizuālais noformējums bija izteikti atšķirīgs, saturot gluži citu, tagad piemirstu simbolu arsenālu.
Lai izzinātu vairāk seno pastkartīšu stāstus, pirmssvētku noskaņās ceturtdien, 15. decembrī, plkst. 17.00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (Skārņu ielā 10/20, Rīgā) aicina uz mākslas zinātnieces Irēnas Bužinskas lekciju "Pakavs, mušmire un vijolītes. Gadumijas kartīšu simbolika un dizains 20. gadsimta sākumā".
Lekcijā mākslas zinātniece Irēna Bužinska sniegs ieskatu 20. gadsimta sākuma gadumijas kartīšu dizaina daudzveidībā, iepazīstinās ar tolaik populārākajiem simboliem un ziediem.
Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
