Vienu no muzeja senākajiem eksponātiem – kādreizējo Burtnieka ezera krastu apdzīvotāju – no Rīgas pils ceturtdien pārveda uz muzeja jauno mītni Brīvības bulvārī 32, kur to no 15. maija eksponēs izstādē "Dzintars – Baltijas jūras dārgakmens", portālu "Delfi" informē muzejā.
Zvejnieku kapulauks pie Burtnieku ezera ir viens no lielākajiem un plašāk pētītajiem akmens laikmeta kapulaukiem Ziemeļeiropā. Tā pētniecība ar pārtraukumiem ilgusi no 1964. līdz 2009. gadam, sākotnēji arheologu Franča un Ilgas Zagorsku vadībā, vēlākajā posmā iesaistoties arī skandināvu speciālistu grupai profesora Larsa Larsona vadībā. Kapulauks ar atsegtajiem 328 apbedījumiem liecina par ilgstošu tā izmantošanu - sākot ar 7000. g. p. Kr. līdz pat 3000. g. p. Kr., bet vairāki apbedījumi attiecināmi arī uz vēlo bronzas laikmetu.
Līdzās daudziem vērtīgiem atradumiem, kapulauka izrakumos iegūtas norādes arī par dažādu periodu apģērba rotāšanas tradīcijām. Sākotnēji izmantotos dzīvnieku zobus sākot ar vidējo neolītu (4100.-2900.) aizstāja dzintara izstrādājumi. Dzintars šajā posmā kļūst par ļoti nozīmīgu maiņas objektu.
Par to liecina ne tikai dzintara izstrādājumu skaits, bet arī tā izmantošana apģērba rotāšanai. Kopumā kapulaukā iegūti ap 370 dažādi dzintara priekšmeti no 19 apbedījumiem. Nozīmīgākais starp atradumiem ir sievietes un vīrieša dubultapbedījums (316. un 317. kaps). Ar tajā atrasto dzintara izstrādājumu dažādību un skaitu tas ir unikāls visas Eiropas mērogā.
Attēlos redzami: iepakotājas – arheoloģes Irita Žeiere un Zane Buža, strādnieki – nesēji, fotogrāfe – arheoloģe Rūta Kraukle, LNVM.
Lūk, cik daudz resursu un darba vajadzīgs viena vienīga eksponāta saudzīgai pārvešanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
