Iznācis žurnāla 'Domuzīme' pavasara numurs
Foto: Publicitātes foto

Klajā laists literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla "Domuzīme" 2019. gada pirmais numurs.

Līdz ar apaļā galda sarunu "Pēcvārds" žurnāla redakcija noslēdz četru gadu garumā spēkā uzturēto tēmu par pagātnes izvērtēšanu, protams, paturot iespēju pie tās atgriezties. Par sabiedrības attieksmi pret VDK aģentu kartotēkas publicēšanu, par mītiem un spekulācijām, par melīgo brīvības sajūtu un tās augsto likmi padomju okupācijas laikā sarunājas vēsturnieki Ainārs Bambals, Daina Bleiere un Bonifācijs Daukšts, literatūrzinātniece Eva Eglāja–Kristsone, kino un teātra režisors Pēteris Krilovs.

Latviešu jaunāko prozu pārstāv Andra Manfelde un nesen literatūrā sevi pieteikušās Alise Redviņa un Ramona Indriksone. Īpašajā klasikas rubrikā, ko žurnāla pastāvēšanas piektajā gadā turpina veidot literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis, šoreiz par literatūras gardēdi Andreju Johansonu; izlasāma arī viņa eseja "Opija dzeja".

Tulkotās prozas sadaļā lasāmi horvāta Valenta Pavliča un vācu rakstnieka Klemensa Meiera stāsti Arvja Vigula un Silvijas Ģībietes tulkojumā. Līdz ar albāņu valodnieka un ideju vēsturnieka Ardiana Vehbiu eseju publikāciju "Totalitārā albāņu valoda", iespējams, veikts pirmais tulkojums no albāņu valodas latviešu valodā, un tā autors ir Dens Dimiņš.

Tāpat lasāmas Krišjāņa Zeļģa, Andra Ogriņa, Anda Surgunta un Agneses Līcītes dzejkopas. Māris Salējs iepazīstina ar ukraiņu rakstnieka Serhija Žadana dzeju. Savukārt žurnāla jaunajā rubrikā "3 dzejoļi tuvākajiem 100" atskats uz 20. gs. spēcīgākajām personībām dzejā mūsdienu latviešu dzejnieku atdzejojumā. Šajā numurā – Vislavas Šimborskas, Roberta Kellija un Ingeborgas Bahmanes dzejoļi.

Numura intervija ar Latvijas Kultūras akadēmijas profesoru, literatūrzinātnieku Raimondu Briedi, kuru uz sarunu pēc apjomīgās hronikas "Cilvēki un notikumi latviešu zemēs no ledus aiziešanas līdz Latvijas valstij" aicinājusi tulkotāja, redaktore un dzejniece Ingmāra Balode. Recenziju par viņa sastādīto grāmatu uzrakstījis filozofs Artis Svece.

Valodnieks un dzejnieks Jānis Vādons publicistiskā rakstā aplūko latviešu kultūras, valodas un identitātes jautājumus nākotnes kontekstā. Literatūrzinātnieks Andrejs Grāpis refleksijā atgādina par ideālkomunistiem Padomju Latvijā un viņu pārliecības saknēm, bet vēsturnieks Jānis Šiliņš analizē Kārļa Ulmaņa lomu un devumu Neatkarības kara sākumposmā.

"Domuzīmes" galvenā redaktore ir Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktori – Ingmāra Balode un Jānis Vādons, vēstures nodaļas redaktors – Mārtiņš Mintaurs, māksliniece Sarmīte Māliņa. Žurnāla vāka autors – Krišs Salmanis, ilustrāciju autores – Anna Dzērve, Katrīna Eihe, Ieva Baumgarte, Guna Poga.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Žurnāls Domuzīme
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form