Lasīšanas vēsture Latvijā. 21. gadsimts – vienkāršāk būs parādīt un izstāstīt klātienē  (6)

Raksts tapis sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku astoņu publikāciju sērijā, kas vēsta par lasīšanas paradumiem un lasīšanas vēsturi no viduslaikiem līdz mūsdienām. Pētījuma pārstāsta autors – Osvalds Zebris.

Ar šo tekstu noslēdzas rakstu sērija par lasīšanas vēsturi, kurā astoņi pētnieki iedziļinājās lasīšanas, grāmatu krāšanas un tiražēšanas jautājumos no 13. gadsimta līdz mūsdienām. Astotajā sērijas rakstā literatūrzinātniece Anda Baklāne savu redzējumu par šodienas lasītāju sāk ar trāpīgu atsauci uz pašu pirmo – Gustava Strengas – pētījumu par lasīšanas (tekstu klausīšanās) dažādo pieredzi 13. gadsimtā. "Jāatceras, ka viduslaiku sabiedrībās lielākā daļa savstarpējās komunikācijas un rakstītās informācijas pārneses notika mutiski [..]. Lielākā daļa cilvēku tolaik grāmatās rakstīto nevis izlasīja paši, bet dzirdēja nolasītu priekšā – dievkalpojumā, maltītes laikā Vācu ordeņa pilī vai klosterī, svinībās kādā ģildē vai brālībā."

Vai lasīšanas un grāmatu pasaule astoņu gadsimtu laikā būtu apmetusi kūleni, izejot cauri lasīšanas uzplaukumam un ziedu laikiem, un nu atkal tuvojas tam, ka labprātāk idejas un domas uztveram klausoties?

"Par to, ka multimediālās komunikācijas uzplaukuma laikmetā runas aspektam ir ļoti būtiska nozīme, liecina tendence senāk rakstībai paredzēto vietu aizpildīt ar runātu saturu. Skolās sacerējumu vietā jāuzstājas ar runām, literatūras stundām uz papēžiem min teātra mākslas stundas, ziņu portālos teksta interviju vietā ir videointervijas, blogu vietā tiek filmēti vlogi, konferences tiek translētas tiešraidē vai ierakstītas, nereti turpmākai lietošanai saglabājot vien skaņu," pētījumā norāda Baklāne. Viens no piemēriem, kas liecina par atraktīvas uzrunas formas konkurenci ar rakstīto vārdu, ir TED konferences. "Konferenču sērijas TED runas, šķiet, uzskatāmas par runu teikšanas labās prakses piemēru – tās tiek rūpīgi gatavotas un tiek nevis lasītas no lapas vai monitora, bet runātas no galvas. TED runātāji nemēdz novirzīties no tēmas un minstināties, taču īsti izcilas ir tās runas, kuras izklausās nevis kā teicami iegaumēts uzrakstīts teksts, bet kā spontāns vēstījums, kas top uzstāšanās brīdī."

Šādā – vienkārši uztveramas lekcijas – formā idejas un domas pie cilvēka nonāk šķietami vieglāk, jo "publiskās runas situācija pieprasa izcili precīzu, viegli saprotamu un emocionāli iedarbīgu domas formulējumu; atkārtošana palīdz idejas noslīpēt un padarīt viegli iegaumējamas. Īsi sakot, filozofijas un zinātnes popularitātei "vieglās" mutvārdu valodas lietošana nākusi tikai par labu".

Papildus "YouTube" zvaigžņu "sarunai" ar savām miljonu auditorijām nu šī "vieglā" valoda ir nostiprinājusies arī varas un cilvēka attiecībās – ASV prezidenta Donalda Trampa komunikācija ir pielāgota tieši šādam – relaksētam – vēlētājam. "Iespējams, šāda prezidenta ievēlēšana nebūtu iespējama kultūrā, kurā rakstītajam vārdam ir augsts prestižs, – tad nebūtu pieņemams ne pārāk "prastais" runas stils, ne atklātais antiintelektuālisms un erudīcijas trūkums. Varbūt ir kāds patiesības grauds domā, ka kultūra, kurā atdzimst oratora māksla un mutvārdu filozofija, varētu atgriezties arī pie citām pirmsrakstības laikmeta domāšanas formām un senākiem priekšstatiem par to, kā drīkst izklausīties valdnieki," norāda Baklāne.

Mutvārdu un rakstības kultūru attīstība un mijiedarbe būtu gana interesants temats plašākam pētījumam, jo, ja piekrītam tam, ka "tieši rakstības iespaidā nostiprinās prasmes domāt abstrakti, vispārināt, veidot kategoriju hierarhijas, skaidrot parādības secīgi un analītiski", tad paveras gana plaša vieta fantāzijai par postrakstības laikmeta cilvēku, kurš būtu atmetis tādas ikdienas vajadzībām grūti pielāgojamas lietas kā ideju un secinājumu, vēsturisku norišu un –gluži vienkārši – savu vērojumu pierakstīšanu. Bet tā jau, šķiet, būtu krāsu sabiezināšana. Drīzāk jāpiekrīt Andas Baklānes noslēdzošajam secinājumam: "Kā filozofi pašdarbnieki varam minēt, ka kultūrā nostiprināsies tās prakses, kuras izrādīsies noderīgas, un izzudīs tās, kuras būs kļuvušas par apgrūtinājumu."

Pilns pētījuma teksts šeit. Astoņu rakstu sērija tapusi sadarbībā ar "Europeana".