Krājumā publicētie raksti veltīti padziļinātai atsevišķu muzeja kolekciju izpētei, kā arī muzeja vēsturei. Gatavojoties LNVM simtgadei valsts muzeja statusā un 150 gadu jubilejai kopš kolekciju pirmsākuma, muzeja darbinieki vairāku gadu garumā pievērsušies padziļinātai muzeja vēstures izpētei, un jaunais izdevums ir viens no tās rezultātiem.
LNVM direktora vietnieks zinātniskajā darbā Toms Ķikuts skrupulozi analizējis muzeja veidošanās pirmos soļus Rīgas Latviešu biedrības (RLB) paspārnē kopš 1869. gada, tādējādi šķetinot arī diskutablo jautājumu par to, kurš datums uzskatāms par LNVM dibināšanas brīdi. Citā autora pētījumā izsekota RLB Latviešu muzeja un amatniecības skolas ēkas projektēšana un celtniecība, kas 1. pasaules kara dēļ diemžēl palika bez rezultāta. Sniegts arī skatījums uz Valsts Vēsturiskā muzeja darbību 20. gs. 20. –30. gados, skaidrojot organizatoriskajām pārmaiņām muzejā un tā pārvaldību.
LNVM Numismātikas nodaļas vadītāja Anda Ozoliņa citu Latvijā veidoto kolekciju kontekstā pētījusi muzeja numismātikas krājuma senāko daļu – kolekciju, kuru 19. gs. 80. gados sāka veidot RLB muzejā. Citā pētījumā autore analizējusi muzeja pieredzi monētu un naudaszīmju eksponēšanā.
Vairāki pētījumi pievērsušies neskaidrajai, pretrunīgajai, iespējams, pat neērtajai Latvijas muzeju vēstures daļai – Otrā pasaules kara un okupāciju laikam. Arheoloģe Ingrīda Līga Virse pievērsusies arheoloģisko senlietu kolekciju izvešanai no Latvijas vācbaltiešu piespiedu izceļošanas laikā un to tālākajam liktenim. LNVM direktora vietniece krājuma darbā, mākslas vēsturniece Anita Meinarte atspoguļojusi LNVM Gleznu kolekcijas veidošanos no 1920. līdz 1959. gadam, savukārt, vēsturniece Līga Ločmele, izmantojot t.s. "muzeju lietas" oriģinālos izmeklēšanas materiālus mēģinājusi muzeja kolekcijās mūsdienās identificēt daļu no tiem priekšmetiem, kas 1944. gadā tika iemūrēti Rīgas pils pagrabos. Otrs pētnieces raksts veltīts Centrālā Valsts vēstures muzeja kolekciju pārmaiņu galvenajiem virzieniem muzeju pārraugošo iestāžu dokumentos 1944.–1953. gadā. Savukārt LNVM direktors Arnis Radiņš pētījis pēctecības problēmu muzejā pirmajā atkārtotās padomju okupācijas desmitgadē, sīkāk pievēršoties muzeja kadru politikai 1944.–1956. gadā. Vēsturnieks Arnis Strazdiņš rakstu krājumam sagatavojis analītisku pārskatu par muzeja apmeklējumu dinamiku no 1894. gada līdz pat 2019. gadam, tiecoties vienuviet ne tikai piedāvāt skaitliskos datus, bet arī to skaidrojumu.
Muzeja kolekciju pētījumu vidū jaunajā grāmatā ir lasāmi arheoloģijai, etnogrāfijai un faleristikai veltīti raksti. Arheologs Jānis Ciglis publicējis rakstu "Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arheoloģisko pieminekļu apzināšanas rezultāti un apdzīvotība Rietumvidzemē vēlajā bronzas un senākajā dzelzs laikmetā", kurā apkopotas ziņas par vairākiem desmitiem pēdējos gados jaunatklātiem arheoloģiskajiem pieminekļiem. Ingrīda Līga Virse un Rasma Lezdiņa publicējušas pētījumu par Mazkatužu kapulaukā atrasto agrā dzelzs laikmeta stopsaktu un tās restaurāciju. Etnogrāfijas nodaļas krājuma glabātāja Una Dževečka sagatavojusi detalizētu un ar oriģinālzīmējumiem bagātīgi ilustrētu rakstu par 19. gs. un 20. gs. sākuma brunču šūšanas paņēmieniem. Savukārt Numismātikas nodaļas galvenā krājuma glabātāja Laima Kostrica, arhīva materiālos izsekojusi sarežģīto Latvijas Sarkanā Krusta apbalvojumu vēsturi starpkaru periodā.
Jaunā grāmata ir 29. izdevums sērijā "Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti", kas iznāk kopš 1962. gada.
Grāmata iegādājama LNVM veikalā Brīvības bulvārī 32.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
