Vienīgie Vispārējie latviešu dziesmu svētki ārpus Rīgas

Latvijas vēstures relikvijas: Latviešu strēlnieki un pirmā Daugavas spēkstacija
Foto: Publicitātes attēli

Attēls: Svētku dalībnieki pie IV Vispārējo latviešu dziedāšanas un mūzikas svētku paviljona Jelgavā. 1895. gada jūnijs. Fotogrāfs O. E. Šmits.

1895. gadā no 15. līdz 20. jūnijam Jelgavā norisinājās pirmā Latviešu Lauksaimniecības, rūpniecības un amatniecības izstāde, kuras darbības laikā no 15. līdz 18. jūnijam (pēc jaunā stila 27. – 30. jūnijs) Jelgavas Latviešu biedrība ar tās vadītāju advokātu Jāni Čaksti priekšgalā Jelgavā sarīkoja arī IV Vispārējos Latviešu dziesmu un mūzikas svētkus. Tie bija pirmie un palika vienīgie visu Latvijā notikušo dziesmu svētku vēsturē, kas nav norisinājušies Rīgā.

Dziesmu svētku sarīkošanai Jelgavā speciāli pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna projekta ārpus pilsētas uzbūvēja paviljonu, kurā bija paredzētas vietas 5000 dziedātājiem un apmēram 25 000 skatītāju. Paviljons bija tajā laikā lielākā koka būve pasaulē.

Pēc aculiecinieku atmiņām svētkiem vislielāko pārbaudījumu bija izvirzījusi daba. Lietus sagādātos pārbaudījumus savās atmiņās atceras Jāzeps Vītols. "Visiem zināms Jelgavas svētku liktenis: tie salija visbēdīgākā kārtā. Pirmajā koncertā visi dziedātāji un klausītāji glābās grandiozajā svētku ēkā zem lietussargiem, ūdeņi gāzās caur jumta šķirbām, apdraudēja ērģeles un orķestra instrumentus."

Par turpmāko koncertu norisi "sausās" telpās gādājis Jānis Čakste. Viņš no Rīgas bijis pasūtījis jaunu jumta papi un mobilizējis Jelgavas strādniekus tās uzlikšanai. Tādējādi jau otrās dienas koncerti norisinājušies bez liekiem starpgadījumiem.

IV Vispārējie Latviešu dziesmu un mūzikas svētki bija lielākie līdz I pasaules karam notikušie dziesmu svētki, tajos piedalījās vairāk nekā 160 kori ar 4000 dziedātājiem.

Domājams, ka muzeja fotonegatīvu kolekcijā esošie trīs fotonegatīvi, kas uzņemti dziesmu svētku paviljona priekšā, izdarīti svētku pēdējā dienā, kad lietus bija mitējies. Fotonegatīvu autors ir skolotājs, tautskolu inspektors, novadpētnieks, fotogrāfs un aizrautīgs ceļotājs Oskars Emils Šmits (1847 – 1914).

LNVM krājumā glabājas viņa uzņēmumu kolekcija uz 3265 fotonegatīvu stikla platēm un apmēram 1000 fotouzņēmumi, kas saglabājušies kontaktkopiju formātā. Foto kolekcija tapusi laika periodā no 1885. līdz 1913. gadam. Tās ir fotogrāfijas, kas ļauj ielūkoties 19./20. gs. mijas tagadējās Latvijas teritorijā esošajās pilsētās, pilīs, muižu kompleksos, sakrālajos objektos, lauku sētās, rūpniecības uzņēmumos, dabas objektos, senvēstures pieminekļos, kā arī ļauj aizceļot uz minētā laikmeta Igauniju, Krieviju un vairākām Rietumeiropas valstīm.

Fotouzņēmumu klāstu papildina 65 pēc ģeogrāfiskā principa kārtotas dokumentu mapes ar apceļoto un fotografēto objektu gan vēsturiskiem, gan tā brīža situācijas aprakstiem.

1930. gada pavasarī kolekcijas autora meita Eleonora Šmita, kura tobrīd dzīvoja Daugavpilī, tēva arhīvu deponējusi Doma muzejam Rīgā, ar noteikumu, ka muzeja darbiniekiem jāuztur kārtībā tēva kaps Rīgā, Lielajos kapos. Vienošanos Doma muzejs nav pildījis un 1935. gada 21. martā arhīvs tika nodots Pieminekļu valdei.

Pēc Pieminekļu valdes likvidācijas 1944. gadā viss fotonegatīvu kopums nonāca Latvijas PSR Centrālā Valsts vēstures muzeja (tagad Latvijas Nacionālais vēstures muzejs) pārziņā.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs Latvijas vēstures relikvijas
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus