Lietuvas nacionālās koncertzāles konkursā par labāko atzīts spāņu piedāvājums
Foto: DELFI

Lietuvas nacionālās koncertzāles arhitektūras ideju konkursā par labāko atzīts Spānijas arhitektu kompānijas "Arquivio Architects" piedāvājums, pirmdien paziņojusi Viļņas pašvaldība.

Otro vietu galvaspilsētas pašvaldības un Lietuvas arhitektu savienības izsludinātajā konkursā ieņēmis Francijas arhitektu birojs "Fres architects and planners", trešo – lietuviešu arhitektu komanda "Paleko archstudija" un ceturto – "SMAR Architecture Studio" no Austrālijas.

Kā norāda pašvaldība, vēl tiks vērtēta provizorisko uzvarētāju kvalifikācija, bet galīgie konkursa uzvarētāji tiks paziņoti septembra otrajā pusē, kad viņu darbi tiks nodoti plašas sabiedrības apskatei. Pēc tam sāksies koncertzāles tehniskā projekta izstrāde un izsludināts būvdarbu konkurss.

Arhitektūras ideju konkursam kopumā bija iesniegti 248 darbi no ASV, Japānas, Vācijas, Lielbritānijas, Jaunzēlandes, Somijas, Ķīnas, Brazīlijas un citām valstīm. Triju labāko arhitektūras ideju autori saņems balvas – attiecīgi 60 000, 40 000 un 20 000 eiro.

Kā pastāstījis Viļņas pašvaldība galvenais arhitekts Mindaugs Pakalnis, iesniegto ideju klāsts ir ļoti daudzveidīgs – no ļoti grandiozām celtnēm līdz būvēm, kas tā integrētas Viļņas Taura kalna ainavā, ka lielā mērā paslēptas pazemē.

"Mūsu komisija cer, ka izraudzījusies vislabākās idejas jaunajam Viļņas simbolam, un viena no labākajām taps par jaunu kultūras epicentru," viņš uzsvēris.

Paredzēts, ka jaunajā ēkā būs divas koncertzāles ar 1500 – 1700 un 500 vietām, telpas bāriem, foajē ar skatu uz pilsētas panorāmu un telpas citām kultūras aktivitātēm.

Zāles projektēšanai un būvdarbiem paredzēts atvēlēt kopumā 52 miljonus eiro. Darbi varētu sākties 2021.gadā, un Lietuvas galvaspilsētas pašvaldība cer, ka tā tiks uzcelta līdz 2023.gadam, kad Viļņa svinēs 700.dzimšanas dienu.

Koncertzāle taps vietā, kur šobrīd atrodas pagājušā gadsimta vidū celtais Arodbiedrību nams.

Taura kalnā, no kura paveras plašs skats uz pilsētu, pirms Pirmā pasaules kara bija iecerēts celt Tautas namu. 1911. gadā šai nolūkā tika iegādāts zemes gabals, un viens no šā projekta iniciatoriem, Lietuvas nacionālās atmodas tēvs Jons Basanavičs devās uz Amerikas Savienotajām Valstīm vākt līdzekļus celtniecībai, tomēr, sākoties Pirmajam pasaules karam, šo ieceri īstenot tā arī neizdevās.

Arodbiedrību namu staļinisma laikam raksturīgā stilā Viļņas Taura kalnā sāka celt 1940. gadā, bet pilnīgi pabeidza tikai 1959. gadā. Šo ēku iecerēts nojaukt, bet tajā esošās vērtīgās vitrāžas saglabāt un nodot Nacionālajam mākslas muzejam.

Source

DELFI Kultūra
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form