Savukārt, kā Latvijas Televīzijai telefonsarunā 17. martā sacīja svētku sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Vasiļjeva, šovasar paredzētos Skolēnu dziesmu un deju svētkus rīkotāji pagaidām neplāno atcelt, bet tiek izskatīti trīs turpmākās rīcības scenāriji.
"Rīkotāji nav pārcēluši datumus, viss notiek pēc plāna. Protams, līdz 14. aprīlim ir atceltas skates, bet paralēli svētku rīkotāji, apzinoties situāciju valstī un apzinoties, ka šī situācija var ļoti strauji mainīties gan uz labo, gan, iespējams, uz ļaunāku pusi, plāno trīs scenārijus," sacīja Vasiļjeva.
Ja, viss ir labi, mēs paliekam iepriekšējā režīmā, jo visu vēl var pagūt, ir iespējams arī pārcelt svētkus šovasar uz vēlāk laiku, un pie pavisam slikta scenārija būs jādomā par pārcelšanu uz tālāku nākotni," pastāstīja Vasiļjeva.
Savukārt Latvijas izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) 17. martā sarunā "Delfi TV ar Jānis Domburu" sacīja, ka, ja ārkārtējais stāvoklis pēc 14. aprīļa netiks pagarināts, tad svētki notiks kā plānots, bet, pagarinājuma gadījumā, svētki tiks atcelti.
Jau vēstīts, ka 17. martā LIZDA un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) vērsās pie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ar aicinājumu papildināt un precizēt ārkārtējās situācijas ierobežojumu sarakstu.
Vanaga norādīja, ka pirmsskolas izglītības iestādes ir maksimāli jāslēdz un arodbiedrības nosoda politiķu "gumijas stiepšanu", jo nupat tapis zināms, ka radies pirmais precedents – saslimšana ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 apstiprināta Piņķu bērnudārzā "Saimīte".
Pēc viņas domām, ja būtu noteikts liels naudas sods par vecāku negodprātību, tad cilvēki neuzdrošinātos apdraudēt sabiedrību un pēc atlidošanas doties izņemt bērnus no dārziņa, vai bērnus pēc ceļojuma sūtīt uz pirmsskolu. "Protams, tautieši bija jāved mājās, bet tad obligātā karantīnā un ja cilvēks to pārkāpj, tad naudas sods," uzskata arodbiedrības priekšsēdētāja.
"Lūgumi un aicinājumi nedod rezultātu šādā situācijā," sacīja Vanaga, uzsverot, ka vecāki ir jāsoda un ļoti bargi.
Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs gan 17. martā preses konferencē skaidroja, ka bērns bērnudārzu apmeklējis, kad bijis vesels, bet saslimstot uz izglītības iestādi vairs negāja. Viņš ar radiniekiem bijis ārzemēs un valstī, kas uz to brīdi nebija starp tām, kuru ieteikts neapmeklēt. Tāpat bērns uz izglītības iestādi devās laikā pirms stājās spēkā stingrāki ierobežojumi, pieprasot no vecākiem apliecinājumus par to, ka nav bijis ceļojumu uz ārvalstīm.
Kā vēstīts, LIZDA un LIVA aicina ministriju un Saeimas komisiju nodrošināt pedagogiem, direktora vietniekiem, metodiķiem un izglītības iestāžu vadītājiem attālinātu darbu – no dzīvesvietas, ierodoties darbavietā klātienē tikai individuālos gadījumos.
Tāpat arodbiedrību ieskatā pirmsskolas izglītības iestādēm jāsniedz bērnu pieskatīšanas pakalpojumi tikai noteiktu konkrētu profesiju pārstāvjiem, piemēram, mediķu, policistu, Zemessardzes struktūrās strādājošo, ugunsdzēsēju, ražošanā un tirdzniecībā nodarbināto vecāku bērniem.
Arodbiedrības uzstāj, lai tiktu piemērots naudas sods iedzīvotājiem, kuri neievēro paškarantīnu vai sniedz nepatiesu informāciju, jo "diemžēl pedagogi saskaras ar vecāku neizpratni, situācijas izmantošanu, nepatiesas informācijas paušanu par saskarsmi ar ārvalstīs bijušiem iedzīvotājiem vai ārvalstu apmeklējumiem, kas rada papildus apdraudējumu gan bērnu, gan izglītības iestāžu darbinieku, kopējai sabiedrības veselībai".
Vēstulē LIZDA un LIVA akcentē, ka starptautiskās organizācijas norāda uz Latvijas pedagogu vidējo vecumu, kas ir augstāks nekā Eiropas valstīs vidējais pedagogu vecums. Latvijā skolotāju vidējais vecums ir 48 gadi, turklāt 51% Latvijas skolotāju ir vecumā no 50 gadiem un vairāk.
Arodbiedrības uzstāj, ka ievērojams pedagogu un tehnisko darbinieku skaits ir "Covid-19" vecuma riska grupā.
Atgādinām, ka no piektdienas, 13. marta līdz 14. aprīlim Latvijā saistībā ar koronavīrusa izraisīto slimību "Covid-19" izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
Piektdien 13. martā, tika nolemts skolās un augstskolās mācības organizēt attālināti, savukārt sestdien notikušajā Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē tika nolemts, ka no 16. marta pirmsskolas izglītības iestādēm un iestādēm, kas nodrošina bērnu uzraudzības pakalpojumu, jānodrošina dežūrgrupu darbība, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu pirmsskolas pakalpojumu sniegšanu vecākiem, kas paši nevar nodrošināt bērnu pieskatīšanu.
Tāpat tika nolemts, kas neatkarīgi no to apmeklētāju skaita ir aizliegti visi sabiedrībai publiski pieejami svētku, piemiņas, izklaides, kultūras, sporta, atpūtas pasākumi, kas tostarp notiek naktsklubos un diskotēkās, kā arī aizliegtas sapulces, gājieni, piketi un reliģiskās darbības veikšanas pulcējoties.
Tāpat valdība lēma ierobežot neorganizētu pulcēšanos kultūras, izklaides, atpūtas, sporta un reliģisko norišu vietās līdz vairāk nekā 50 cilvēkiem vienlaikus, kā arī lēma par citiem ierobežojumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
