Izstādē apskatāmā kolekcija ir reta un savdabīga liecība gan tetovēšanas tradīcijām Latvijas teritorijā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, gan tā laika anatomu zinātniskajām interesēm. Izstādē skatāma arī mākslinieciskā mijiedarbībā tapusī Ausmas Šmites tetovējumu kolekcija no nākotnes, ko māksliniece ar apmeklētājiem apspriedīs sarunu vakarā "Šausmas un briesmas" 8. novembrī pulksten 18.00. Māksliniece runās par to, kā netīkamais palīdz radīšanas procesā un cik svarīgi ir ik pa laikam ieskatīties bezdibenī.
Savukārt 15. novembrī pulksten 18.00 sarunu vakarā "Tetovējumi, kas dzīvo pēc nāves" izstādes kuratore Ieva Lībiete vētīs, kādu mērķu vadīti, 20. gadsimta sākuma anatomi preparējuši, apstrādājuši, ierāmējuši un eksponējuši tetovētu cilvēku ādu? Kas bijuši šo tetovējumu īpašnieki? Ko ar šo ādu iesākt 21. gadsimtā?
Sarunu vakari noritēs Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā Antonijas ielā 1. Kamerizstādes telpā klusi skan mūsdienu tetovēšanas aparāta sīkšana, un apskatei izliktie darbi aplūkojami nelielā apgaismojumā, lai gaisma eksponātiem neradītu neatgriezeniskus bojājumus.
Izstādē apskatāmie tetovējumi nav tapuši profesionālu tetovēšanas mākslinieku salonos. Tie, raugoties no mūsdienu skatījuma, ir mākslinieciski naivi un tehniski primitīvi – tetovējumi tolaik tika veidoti ar adatu, ar kuru caurdūra ādu, un pēc tam asiņaino vietu piepildīja ar krāsvielu – tušu, šaujampulveri, tinti, cinoberu, "veļas zilumu" u. c. Buru kuģi un enkuri, pārdabiskas būtnes un daiļas dāmas – tas viss skatāms senajos tetovējumos, kas pašlaik ir viena no retajām saglabātajām liecībām par tetovēšanās tradīciju Latvijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
Izstāde Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā skatāma līdz 29. decembrim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
