'Latvju enciklopēdija' Stokholmā (1955, 1962)

No nacionālā lepnuma līdz 'uzbeku traktoristam'. Latviešu enciklopēdijas cauri laikiem
Foto: DELFI

Kamēr Latvijā saimniekoja sveša vara un par ko latvisku nevarēja būt ne runas, trimdas latvieši turpat otrpus Baltijas jūrai Arveda Švābes vadībā izdeva "Latvju enciklopēdiju". Švābe turp bija devies 1949. gadā un strādāja Stokholmas Universitātē par arhivāru. "Latvju enciklopēdija" iznāca trimdas latviešu izdevniecībā "Trīs zvaigznes" trīs sējumos, bet 1962. gadā iznāca papildinājumu sējums.

Kā 1951. gada trimdas izdevumā "Mūsu Domas" raksta Stokholmā mītošais rakstnieks un žurnālists Jānis Grīns, "Latvju enciklopēdija" tapa šauros apstākļos un vienmuļā, pelēkā ikdienas darbā: "Vairuma darbu, pie tam svarīgāko, veic latvieši paši, bet tapšanas techniskajā daļā jāņem zviedri palīgā, jāmaksā viņu darba tirgum augstie tarifi, taču tur neko pretī nevar iespēt. LE apgāda īpašnieks un redaktors prof. A. Švābe dzīvo un strādā pašaurā un pagarā tipiskā mēbelētā istabā."

No nacionālā lepnuma līdz 'uzbeku traktoristam'. Latviešu enciklopēdijas cauri laikiem
Foto: DELFI

Švābes rīcībā bija daudz grāmatu, no kurām liela daļa bija diplomāta Voldemāra Salnā atstātā bibliotēka, kā arī viņš pats sarakstījās ar speciālistiem visā pasaulē, lai sadzītu rokā enciklopēdijai nepieciešamo informāciju – sākot no rakstiem un beidzot ar ilustratīvo materiālu.

Savukārt vakara stundās un naktīs burtlicis Dzintars Sodums spiestuvē lika kopā gatavo materiālu, ko pēc tam transportēja uz citu spiestuvi otrā pilsētas malā. "Pa to laiku redaktora palīgs Grīns ir desmitām reižu bijis cinkogrāfijā, ir lasīta korektūra, kurā ļoti maz labojumu, slejas ir sūtītas uz veco universitātes pilsētu Upsalu, kur redaktors Artūrs Strautmanis taisa lappušu maketu ar šķērēm un līmi, pievienojot ilustrāciju novilkumus. Kad salikums, klišejas un makets ir Olofsona spiestuvē, tur vecais zviedru meistars Johansons uzsāk "aplaušanu", kam seko 2. un 3. korektūra. Zviedri ir pagausi cilvēki; un šais dienās Grīnam jāizlieto visas viņa nelielās zviedru valodas zināšanas, lai aplaušanu, koriģēšanu, iespiešanu un iebrošēšanu dzītu uz priekšu, apmēram, kā dispečeri to dara," ar pseidonīmu "Roscijs" raksta Grīns.

No nacionālā lepnuma līdz 'uzbeku traktoristam'. Latviešu enciklopēdijas cauri laikiem
Foto: DELFI

Source

Tags

Lasāmgabali Valters Ščerbinskis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form