Notiks lekcija par Vili Rīdzenieku ar muzeja krājuma unikālu fotoliecību iepazīšanu

"Lai arī Vilis Rīdzenieks šodien pazīstams galvenokārt kā Latvijas valsts dibināšanas fotogrāfijas autors, viņa pienesums vizuālās kultūras vēsturē ir daudz plašāks. Mākslas, dokumentālais foto un portrets – tās visas ir jomas, kurās fotogrāfs darbojies un atstājis vienlīdz ievērojamu mantojumu, kas plašā skaitā saglabājies muzeja foto krājumā. Salonfotogrāfija iezīmē veselu laikmeta ēru, kas, šķiet, aizgājusi uz neatgriešanos. Laikā, kad dzīvoja Vilis Rīdzenieks, katram cienījamam fotogrāfam bija savs salons, kas nodrošināja tā iztiku. Rīdzenieks savu pirmo salonu atvēra Ventspilī 1910. gadā ar nosaukumu "Konkurencija", pēc tam turpināja darbu Rīgā, pašā Vecrīgas centrā mākslas fotogrāfijas darbnīcā "Klio", kur krustojās 1920.–1930. gadu inteliģences ceļi. Kur tas atradās un kā tur izskatījās? Kas bija viņa salona viesi? Kas bija salona mūza un kāds, Rīdzeniekaprāt, ir labs portrets, varēsiet uzzināt lekcijā," stāsta Lauma Lanceniece.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā tiek glabāta skaitliski, vēsturiski un mākslinieciski nozīmīgākā Viļa Rīdzenieka radošā mantojuma daļa. Kopējais muzeja krājumā esošās V.Rīdzenieka kolekcijas priekšmetu skaits ir aptuveni 5000 vienību, no tām 95% ir fotogrāfijas, negatīvi un diapozītīvi. Viļa Rīdzenieka fotomateriālos saglabātās vizuālās liecības veido Latvijas valsts vēstures zelta fondu. Fotogrāfa kameras fiksēto laikmeta notikumu, personību un reāliju diapazons ir plašs. "Ceļošana laikā" caur Viļa Rīdzenieka fotokameras aci sniedz iespēju vizualizēt Latvijas valsts vēstures īpašus notikumus, piemēram, Latvijas valsts proklamēšanu, Latvijas Brīvības cīņas un izpostīto Rīgu, Latvijas kareivju apbedīšanu Brāļu kapos, pirmo Lāčplēša kara ordeņu pasniegšanu, Brīvības pieminekļa atklāšanu, Rietumvalstu diplomātu vizītes, kā arī dažādu rūpnīcu, fabriku un iestāžu ikdienas darbu, piemērams, Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikā, Vilhelma Ķuzes saldumu fabrikā, laikraksta "Jaunākās Ziņas" redakcijā, kā arī izcilu personību portretu virkni, piemēram – mūziķus Jāzepu Vītolu, Alfrēdu Kalniņu, Mildu Brehmani-Štengeli, Ādolfu Kaktiņu, rakstniekus Andreju Upīti, Zentu Mauriņu, Antonu Austriņu, Kārli Skalbi, Edvardu Virzu, Valdi Grēviņu, Raini, Aspaziju, māksliniekus Vilhelmu Purvīti, Ludolfu Libertu, Voldemāru Toni, Jāni Robertu Tillbergu, valstsvīrus Jāni Čaksti, Zigfrīdu Annu Meierovicu un vēl, un vēl. Pilsētvides pētniekiem neaizstājams izziņas avots ir Viļa Rīdzenieka fiksētie Ventspils un Rīgas skati.

Daudz intriģējošu stāstu un noslēpumu saistās gan ar Viļa Rīdzenieka profesionālo darbību, gan ar viņa radošā mantojuma glabāšanu, saglabāšanu un celšanu no jauna dienas gaismā atjaunotajā Latvijas valstī. Īpašs stāsts ir fotogrāfam Gunāram Janaitim.

Pirms vai pēc lekcijas senioru dienas dalībnieki aicināti iepazīt Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja pastāvīgo ekspozīciju, kur arī rodamas Viļa Rīdzenieka fiksētās fotoliecības, kā arī aplūkot muzeja izstādes: Latvijas valsts simtgadei veltīto izstādi "Kur gūšu Latvijas spēku?" (A.Brigadere), izstādi "Lietots Rīgā. 19. gs. otrā puse – 1918. gads", izstādi "Doma muzejs Rīgā – templis zinātnei un mākslai, izstādi "Reformācijai 500: Piemiņas medaļas Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijā", izstādi "Sudraba kauss "21. gadsimta Renesanse" un izstādi "1920.-1930. gadu kalendāri no muzeja kolekcijas". Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs atvērts apmeklētājiem no pulksten 11.00 līdz 17.00.

Lekcijas apmeklētājiem ieejas maksa – 3 eiro, pensionāriem – 1,5 eiro.

Plašāka informācija muzeja mājaslapā.

Aktrise Alise Brehmane fotografējoties pie Viļa Rīdzenieka. Ap 1925. gadu. RVKM krājums.