Okupācijas muzeja piebūves projekts ir kaitīgs Rīgai, vērtē arhitekts
Foto: LETA

Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekts, kurā paredzēta arī piebūves "Nākotnes Nams" celšana, ir arhitektoniska muļķība, teica arhitekts, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras vadītājs Jānis Krastiņš.

"[Gunāra] Birkerta projekts ir arhitektonisks pārpratums, arhitektoniska muļķība, bet kādi ir ieņēmuši galvā, ka to ir radījis ģēnijs. Tiek predeterminēti pieņemts, ka šī projekta autors ir ģēnijs. Viņš ir piedāvājis absolūti diletantisku risinājumu, kas ir kaitīgs Rīgai, muzeja kā tāda idejai un izslēdz Vecrīgas sakārtošanu, un iznīcina esošo, jau par kultūras vērtību atzītas celtnes daļas," norādīja Krastiņš. Viņš piemetināja, ka ir cilvēki, kas šo "dilentatisko projektu ar jebkuriem paņēmieniem mēģina izdzīt cauri".

Pēc Krastiņa domām, grozījumi Okupācijas muzeja likumā, Rīgas pilsētas būvvaldes pildītās funkcijas nododot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), ir "absolūts nonsenss, jo pilsētai ir jāattīstās pēc pilsētas attīstības plāna". Arhitekts norādīja, ka, attīstot pilsētu un veicot būvdarbus, ir jāņem vērā vietējais normatīvs. "Izņemt no konteksta vienu gabaliņu ārā, ka ar to nodarbojas cita institūcija. Tas ir absolūts nonsenss, kur nu vēl pilsētas vēsturiskā centra pašā sirdī. [Paredzot], ka šai ēkai ir jāattīstās pēc kaut kādiem citiem noteikumiem, nevis pēc vēsturiskām likumsakarībām, nu, tā ir vienkārši bezatbildība. Citādi to nevar nosaukt. Tā nevar lietas attīstīt. Ja ir viena kaut kāda sistēma, tad tā ir jāievēro. Nevar mainīt spēles noteikumus, spēles laikā," norādīja Krastiņš.

Arhitekts norādīja, ka to varētu salīdzināt ar cilvēka iekšējo orgānu ķirurģisko operāciju, kuru veic pediatrs, zobārsts vai psihologs. Pēc Krastiņa teiktā, ja VARAM arī nodarbojas ar būvniecības jautājumiem Latvijā, tas nenozīmē, ka konkrētos pilsētas attīstības plānos viņi no malas var jaukties iekšā.

Eksperts gan atzina, ka pilsētas attīstības plāns ir kaitīgs Rīgai. "Pašreizējais attīstības plāns ir maigi sakot diskutabls atšķirībā no tā, kas darbojās līdz 2005. gadam. Viņš ir diezgan kaitīgs Rīgai. Tas nav attīstības plāns. Tas drīzāk ir kādu ieinteresētu personu biznesa plāns. Bet tas ir vietējais normatīvs, kas ir jāņem vērā attīstot pilsētu," teica Krastiņš. Viņaprāt, veicot grozījumus Okupācijas muzeja likumā, "kādi cilvēki mēģina it kā šķietami likumīgi apiet likumu".

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas būvvalde nav izsniegusi būvatļauju Okupācijas muzeja rekonstrukcijai, tai skaitā piebūves "Nākotnes nams" celtniecībai. Būvvaldes lēmumu neatcēla arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, nododot būvvaldei atkārtoti vērtēt muzeja rekonstrukcijas ieceri. Valsts nekustamo īpašumu pārvaldītājs "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) apsver šo departamenta lēmumu pārsūdzēt tiesā, ja tas būs iespējams.

Paralēli Saeimā tiek virzīti grozījumi Okupācijas muzeja likumā ar mērķi piešķirt muzejam nacionālā interešu objekta statusu, lai turpmāk nerastos šķēršļi muzeja rekonstrukcijas gaitā. Likumprojektā atbalstīti deputāta Ritvara Jansona (NA) priekšlikums, kas paredz, ka par rekonstrukcijas būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu atbildīgā institūcija līdz būvniecības sākumam ir VARAM , bet pēc - Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB).

Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekts, kura autors ir arhitekts Gunārs Birkerts, ietver ēkas Latviešu strēlnieku laukumā pārbūvi, tajā skaitā jaunas piebūves "Nākotnes nama" būvniecību, un Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla būvniecību.

Tags

Arhitektūra Būvniecība Gunārs Birkerts Okupācijas muzejs Rīgas dome

Comment Form