"Iedomājies talka! Daudzi cilvēki īsā laikā var uzcelt, piemēram, šķūni. Viens pienes dēļus, cits naglo, kad dēļi atnesti, atrodas kāds cits darbs, tad vēl cits, un šķūnis gatavs. Tieši tāpat notiek "idejuTALKA" – katram tiek dots uzdevums – sava loma, cilvēki it kā, spēlējot spēli, atbrīvojas, un sāk dzirkstīt idejas, viena par otru labāka," skaidro Mācis Rubenis, viens no Sarkandaugavā gaidāmās ideju spēles rīkotājiem. Viņam ir jau bijusi pieredze, veidojot šādus "spēlīgi nopietnus" pasākumus. M. Rubenis akcentē, ka process ir grūti izstāstāms, tas jāpiedzīvo, un tikai pieredze var padarīt par meistaru.
"idejuTALKAS" ir pasākumi, kur cilvēki dalās idejās, zināšanās, intuīcijā un vēlmē rīkoties, lai kopīgi paveiktu vairāk, kā katrs spēj atsevišķi.
"Labas vietas TALKAS" īstenošanai un vides dizaina elementu radīšanai spēkus apvienojusi "idejuTALKA" un Laikmetīgās arhitektūras informācijas centrs (LAIC). Sarkandaugavas Alekša skvērs ir "Labas vietas TALKAS" pilotprojekts 2014. gadā gaidāmajiem koprades un vides uzlabošanas pasākumiem vairākās Rīgas apkaimēs.
Tranzītzona, satiksme, jā, ... nepārtraukta satiksme, tramvajs. Tramvajs ar spoguļiem, stariem, siena, kas atstaro. Karuselis, kas tiek griezts ar transporta kustības spēku..., racionāli priekšlikumi mijas ar pavisam nereāliem. Arhitektu komandā, kas ieradusies pirmo reizi izpētīt vietu, darbojas Toms Kokins, Evelīna Ozola un Reinis Adovičs.
"Pirmais, ko šeit redzu – satiksme. Ļoti daudz un visos virzienos. Tas mazliet traucē sajust šīs vietas cilvēcīgo potenciālu. Vieta starp vietām, kas rada sajūtu, ka tā izmantojama tikai tranzītam. Tagad lauzu galvu, kā šeit iegūt "atstraumi"," šādu pirmo iespaidu atklāj arhitekts Toms Kokins. Viņš nelielo, ikdienā pavisam necilo Alekša skvēru sauc par sarežģītu vietu. Tomēr profesionāli ir gandarīts, jo tieši šāda tā arī meklēta.
"Par vietas izvēli lēmām visi kopā un paši uzprasījāmies uz pēc iespējas sarežģītāku, degradētāku teritoriju, lai tas būtu arī izaicinājums mums. Tagad vēlamies saprast, ar kādiem līdzekļiem un kādā veidā uzlabot vidi."
Kā problēmu Toms uzskata sasaistes trūkumu ar Tvaika ielas slimnīcas teritoriju pretējā ielas pusē, un tās vajadzētu savienot: "Aiz baltās mūra sienas ir ļoti skaista teritorija – daudz zaļuma, futbola laukums. Tas jāpadara pieejamāks iedzīvotājiem. Kaut gan tā ir slimnīcas teritorija, jau šobrīd tā ir daļēji atvērta. Šī vieta vairāk ir noslēgta mentāli. Droši vien lomu spēlē arī aizspriedumi par Tvaika ielas slimnīcu – tas nav mazsvarīgs faktors. Tātad šim projektam būs lielāka sociālā pievienotā vērtība, ja mēs varēsim pierādīt, ka šiem aizspriedumiem nav nemaz tik liels pamats."
"Labas vietas TALKAS" koordinatore un, kā pati saka, "melnā papīru darba" darītāja, ir Alija Turlaja – Sarkandaugavas meitene "kopš sestās klases", ar apbrīnojamu enerģiju un pārliecību, ka pagaidām visai lielo iedzīvotāju pasivitāti izdosies izkausēt. Aptuveni pirms gada viņa nodibinājusi "Sarkandaugavas attīstības biedrību", kas iekustinājusi sarkandaugaviešus gan uz Lielo talku, gan citām aktivitātēm. Atsevišķa stāsta vērts ir Alijas plāns ar fitoremediācijas metodi "atdzīvināt" Sarkandaugavas vecupi, ko jau gadiem ilgi, piedodiet, sauc par "smirdupīti" vai vienkārši "grāvi".
Biedrības aktivitātes nav palikušas bez atbalsta, uzrunāti gan skolu mācību pārziņi, gan bērnu un jauniešu centra "Laimīte" pārstāvji. Piemēram, Lielajā talkā neatkarīgi no sliktajiem laika apstākļiem pie Sarkandaugavas vecupes strādājuši ap 70 vietējo.
"Sarkandaugava ir pieostas apkaime, kur par publisko āra telpu nav ticis pārāk daudz domāts. Diemžēl te mēs vēl redzam realitāti," Alija norāda uz piegružoto, nepļauto Alekša skvēru. "Taču, ja cilvēki neiet ārā, tas nozīmē, ka viņi nekomunicē, un, ja nekomunicē, tad nerodas idejas un viss iet uz leju.Labas vietas TALKA" akceptē jebko... arī kāpnes uz debesīm, ja kādam būs tāda vēlēšanās.
Lai cilvēki atraisās un gaisā virmo vistrakākās un nereālākās idejas. Turklāt cilvēki paši zina vislabāk, kas viņu dzīvesvietā visvairāk ir vajadzīgs, nevis plānotājs, kurš sēž kabinetā un zīmē shēmas uz papīra," smejas Alija.
"Šajā projektā būtiski ir panākt, ka cilvēki vairāk uzkavējas ārā, lai viņiem šajā vietā būtu interesanti palikt ilgāk. Bet akcents ir tieši uz spēli, iesaistīšanos. Ja tas ir soliņš, tad tā ir ne tikai vieta, kur apsēsties, bet arī ar to var kaut ko izdarīt - pārbīdīt, uzcelt otro stāvu, nošļūkt. Svarīgi, lai būtu interesanti dažādām paaudzēm un lai šie iekārtojuma elementi tiktu lietoti, nevis tikai pasīvi stāvētu. Mēs tos saucam par spēļu dizaina elementiem - tiem šīs trakās idejas ir vajadzīgas," stāsta "Sarkandaugavas attīstības biedrības" dibinātāja.
Lūgta iztēloties nākotnes vīziju, arī Alija akcentē transporta kustības aktīvo klātbūtni: "Šī vieta ir skaļa un pilna ar kustību - atvērts, aktīvs skvērs. Es to redzu, kā tādu īslaicīgu apstāšanās vietu, kur saldējumu apēst. Te varētu notikt dažādi pasākumi, sākot no Ziemassvētku eglīšu tirgošanas līdz pat pop-up izstāžu zālei brīvā dabā."To visu, protams, varētu darīt arī bez šā labiekārtojuma, bet tas ir nepieciešams, lai cilvēki paši būtu pielikuši savu roku. Tikko vieta ir sakārtota un skaista, cilvēkiem ir pavisam cita attieksme."
Atgādinām, ka " Labas vietas TALKA" par Alekša ielas skvēru Sarkandaugavā norisināsies 31. maijā plkst. 15.00, bet turpināsies plkst. 15.30 Bērnu un jauniešu centrā "Laimīte", Sarkandaugavas ielā 24. Pieteikšanās "Labas vietas TALKAI" šeit!
"Labas vietas TALKA" ir "Rīga 2014" programmas projekts, kas iekļauts tematiskajā līnijā "Ceļu karte".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
