"Delfi" jau iepriekš rakstīja, ka vairākas kultūras organizācijas, kas līdz šim rīkojušas dažādus pasākumus un festivālus galvaspilsētā, 4. februārī izsūtīja atklātu vēstuli, kurā cēla trauksmi par gaidāmo krīzi galvaspilsētas kultūras dzīvē, ņemot vērā to, ka pretēji ikgadējai praksei šobrīd joprojām nav izsludināts neviens konkurss profesionālās kultūras atbalstam 2022. gadā – piemēram, ne "Kultūras projektu finansēšanu konkurss", ne "Rīgas festivālu mērķprogrammas finansēšanas konkurss".
"Atbilstoši līdzšinējai kārtībai pašvaldības iestāde – Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments – lēmumu par finansējuma piešķiršanu trešajām pusēm pieņēma pamatojoties uz iekšējās kārtības noteikumiem. Ņemot vērā iestādes auditā secināto, ka jāievieš skaidrāki kritēriji finansējuma piešķiršanai un ka tam jābūt pamatotam ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem, pašvaldībā top noteikumi, kas nosaka šī finansējuma piešķiršanas principus, kritērijus, vērtēšanu u.tml. Tas darīts, lai esošo kārtību tuvinātu labas pārvaldības principiem," "Delfi" skaidro Vidauskis.
Viņš saka - šobrīd saistošie noteikumi "Par pašvaldības atbalstu kultūras, mākslas pasākumu īstenošanai un amatiermākslas kolektīvu darbības nodrošināšanai Rīgā" ir saskaņošanas un precizēšanas procesā gan pašvaldības, gan valsts institūcijās. Tiklīdz tie stāsies spēkā, tiks izsludināti konkursi finansējuma piešķiršanai. Jauno kārtību plānots apstiprināt visātrākajā iespējamākajā termiņā.
Atklātajā vēstulē, ko parakstījuši Inga Brūvere (Latvijas laikmetīgās mākslas festivālu asociācija), Haralds Matulis (Latvijas Radošo savienību padome) un Solvita Krese (Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija), lūgts maksimāli saīsināt projektu izskatīšanu periodu, lai dotu iespēju pasākumiem, kuru norise ir plānota pavasarī, saņemt finansējumu programmu realizācijai.
Vidauskis saka, ka katram no konkursiem būs atsevišķs nolikums, kurā tiek noteikts arī izvērtēšanas termiņš. Šajā gadā, respektējot nozares pārstāvju pausto, tas varētu tikt maksimāli saīsināts.
Uz jautājumu, vai šos kultūras nozares finansējuma konkursus ietekmēs fakts, ka Rīgas Dome šogad ir iesaistījusies "Positivus" festivāla atbalstīšanā, Vidauskis atbild noliedzoši - attiecīgajai aktivitātei nebūs ietekme uz pārējo Rīgas kultūras procesu organizēšanu un atbalstīšanu, jo kopējo kultūras norišu atbalsta budžetu ir plānots palielināt.
"Kopējās "Positivus" festivāla izmaksas ir aptuveni divi miljoni eiro, no kuriem Rīgas pašvaldības līdzfinansējums varētu būt aptuveni desmitā daļa jeb līdz 200 tūkstošiem eiro no programmas "Pilsētas konkurētspējas un ekonomisko izaugsmi sekmējoši pasākumi"," skaidro Rīgas Domes pārstāvis.
Viņš arī atgādina, ka līdzfinansējumu "Positivus" plānots atvēlēt, ņemot vērā, ka šī ir investīcija, kas pilsētai atmaksāsies. Vidauskis uzsver, ka Rīgai ir nepieciešami lieli pasākumi, kas piesaista ārvalstu viesus, dod ieņēmumus uzņēmējiem, īpaši šajā Covid-19 laikā, kad izmitināšanas un restorānu nozare bijusi novājināta. Tāpat "Positivus" festivāls sniegs papildu iespēju popularizēt Rīgu pasaulē, tādējādi stiprinot galvaspilsētas tēlu un atpazīstamību aiz Latvijas robežām.
Viņš norāda, ka, pieņemot 2022. gada budžetu, ticis nolemts, ka Rīgas domes rezerves fonda līdzekļus novirzīs kultūras nozarei, tiklīdz būs lielāka skaidrība par epidemioloģisko situāciju un ierobežojumiem. "Līdz ar to kopējais Rīgas kultūras finansējums šogad palielināsies, un kultūras norises varēs tikt īstenotas, kas nozīmē, ka pārējā Rīgas kultūras dzīve netiks ietekmēta negatīvi, jo finansēšanas konkursu kārtībā varēs pretendēt uz līdzfinansējuma saņemšanu," "Delfi" saka Rīgas Domes pārstāvis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
