Jāatgriežas 2014. gadā, kad plānots restaurācijas darbus pabeigt un Doma baznīcas ēka uzmirdzēs līdz ar Rīgu Eiropas Kultūras galvaspilsētas godā.
Tomēr senākās galvaspilsētas vēsturiskās ēkas atdzimšana nav tikai draudzes, baznīckungu vai valstsvīru rūpe. Īsi pirms Ziemassvētkiem plašākai sabiedrībai ar vērienīgu ideju klāstu un skaļu saukli - "kārtīgu rokkoncertu baznīcā" sevi pieteica kustība "Mans Doms". Svētku laikā reklāmas stendus rotāja Māra Subača veidotie svētku apsveikumi "Ar Domu sirdī", bet 2012. gada pirmajās dienās starta signāls tika dots vēl vienam kustības "Mans Doms" projektam – 1991. gada janvāra barikādēm veltītai vitrāžai.
"Tu nekad neiesi uz kādu pasākumu, ja nejutīsies tam piederīgs. Tu nekad neiesi uz dzīvokli, kura saimnieki tev nebūs pazīstami. Mūsu mērķis ir iepazīstināt, iedrošināt sabiedrību ar Rīgas Domu kā kultūras centru," dedzīgi jaunos un, jāpiezīmē, visai ambiciozos plānus stāsta viens no biedrības "Ascendum" pārstāvjiem Gatis Vectirāns. "Kultūras aktivitāšu programma ir kā amortizācijas spilvens. Jēdziens – apvienošana ir vēl būtiskāks. Doms būs platforma, kas uzrunātu un vienotu visdažādākās sabiedrības daļas."
Izjūtot misijas apziņu darīt lietas, kas Latvijas sabiedrību un vidi darītu labāku, biedrību "Ascendum" pirms mazliet vairāk kā pusgada izveidojušas Zaiga Pūce un Eva Ikstena – Strapcāne. Projekts "Mans Doms" ir šobrīd plašākā no biedrības aktivitātēm. "Mans Doms" vadītājs Gatis gan mazliet samulst, kad jautāju vai pats ir aktīvs Doma draudzes loceklis. Dieva vārds viņam esot svarīgs, tomēr pats vēl atrodas meklējumu procesā. Tāpēc šis projekts atnācis tieši īstajā brīdī, bet visas aktivitātes notiekot ar sirsnīgu Doma draudzes un dekāna Elija Godiņa atbalstu.
Ar domu par rokkoncertu
Par jaunā projekta "Mans Doms" labas gribas vēstnieku 2012. gadā kļuvis mūziķis Goran Gora jeb Jānis Holšteins – Upmanis, kurš savu jaunāko albumu veidojis ciešā sadarbībā ar "Ascendum". Jaunā albuma vizuālajā noformējumā nojaušamas galvaspilsētas svarīgākās baznīcas aprises, bet albuma publiskais pirmatskaņojums norisināsies tieši Rīgas Domā, tādējādi dodot jaunu elpu Domam kā izcilai koncertzālei.
"Mūzika un koncerti baznīcā – tas ir ļoti dabīgi," drosmīgo izvēli skaidro "Mans Doms" pārstāvis Gatis Vectirāns, piebilstot, ka mūsdienu mūzikas iedzīvošanās sakrālajā telpā nav nekas jauns – tepat Rīgā jau ilgāku laiku laba sadarbība izveidojusies starp Anglikāņu baznīcu un eksperimentālās mūzikas festivālu "Skaņu mežs", tāpat arī Rietumeiropā daudzviet baznīcas darbojas ne tikai kā garīgs patvērums, bet arī kā vieta domas izaugsmei un kvalitatīvu kultūras pasākumu baudīšanai.
"Tas, kas tagad šķiet akadēmisks un klasisks izpildījums, savā rašanās brīdī vairākus gadu simtus atpakaļ bija moderns un aktuāls. Jebkas, kas mūsdienās tiek radīts, nezaimojot cilvēciskās pamatvērtības, ir turpinājums tam, kas vienmēr baznīcā ir skanējis," teic "Ascendum" pārstāvis.
Komentējot skaļo saukli par rokkoncertu baznīcā, Gatis smaida – tie jau mēdzot būt dažādi. "Tas vairāk ir simbols, tam, ka Doms ir gatavs mainīties, un rokkoncerts ir skaļākais sauklis, ko sadzirdēs. Protams, tās nebūs tādas arēnu grupas kā "Rammstein" vai "Placebo", kas ne pēc sava vēstījuma, ne tehniskajiem parametriem neatbilst Doma videi. Būtiska ir ideja un saruna ar klausītāju, kas ir galvenais kritērijs uzrunājot grupas koncertēt Rīgas Domā.
Nekādām bažām par to, ka Rīgas Doms kādreiz varētu pārvērsties par Dublinas "Church Bar" vai Glāzgovas "Cottiers" (populāras izklaides vietas baznīcās Īrijā un Skotijā, pēdējā no kurām atrodas arī teātra skatuve un meksikāņu restorāns) neesot pamata. Visas aktivitātes notiekot saskaņā ar Doma draudzi un baznīcas vide un svētums tiek respektēts.
Pēc Goran Gora koncerta drīzumā gaidāms arī paziņojums par Raimonda Tigula uzstāšanos Domā. Taču par turpmāko programmu Gatis runā izvairīgi, un tikai pie izslēgta diktofona sauc dažādu populāru Latvijas mūziķu vārdus, kuri jau idejiski piekrituši, bet vēl saskaņojamas daudzas detaļas, pirms publiski atklāt gaidāmās norises. Tāpat uzrunāti vairāki ārvalstu mūziķi. Iespējama arī sadarbība ar jau pieminēto "Skaņu mežu" - būs avangards un elektronika, kurā tiks iesaistītas arī Doma varenās ērģeles, Gatis rada mazu intrigu, vēl neatklājot konkrētus nosaukumus.
Ar domu par izaugsmi
Otrs lielais "Mans Doms" projekts ir mākslas galerija, kas būs neparasta ar to, ka atradīsies brīvā dabā, Doma dārzā. Akcents tiks likts uz jaunajiem māksliniekiem, kuri vēl "nav pārāk apbružāti".
"Ascendum" mērķis ir izveidot mecenātisma programmu, kas atbalstītu jaunos māksliniekus. "Māksliniekam tiek dota vieta, telpa, līdzekļi un top jauna māksla," teic Gatis. Protams, šāda atvērtā tipa galerija arī diktē savus noteikumus un māksliniekiem, veidojot savus darbus ar to būs jārēķinās – gan ar laika apstākļu mainīgumu, gan dabīgo apgaismojumu.
Šīs iniciatīvas labdari un finansētāji pagaidām izvēlējušies palikt ēnā, "Ascendum" pārstāvis viņus sauc par "labiem draugiem, kam iepatikusies ideja", taču tiekot strādāts arī pie citu sponsoru piesaistes.
Ir iecere arī taisīt dokumentālo filmu, kas būtu tāda līmeņa, kas būtu interesanta ne tikai vietējam skatītājam, bet arī to varētu iesniegt tādiem kanāliem kā "National Geographic" un "Discovery". Sarunas vestas arī Latvijas Jaunā teātra institūtu par festivāla "Homo Alibi" atsevišķiem pasākumiem Domā, tāpat runāts ar "Laiks dejot" par telpai piemērotu dejas izrāžu realizēšanu. Noteikti var sagaidīt arī kādu no "Skaņu meža" nākamajiem pasākumiem, kuri allaž ir bijuši acīgi jaunu telpu piemeklētāji saviem koncertiem.
Otra iecere, kuras pirmie aizmetņi jau attīstās, ir grāmata, kas nebūs kārtējais pētnieciskais darbs par Rīgas Domu, bet kā daiļliteratūras darbs ar spraigu sižetu, balstīts uz patiesiem notikumiem – vietējais "Da Vinči kods". Ideju realizēt uzticēts rakstniecei un žurnālistei Dacei Rukšanei, kura jau uzsākusi pētniecisko darbu, un stāstu netrūkstot.
Projekta ietvaros plānotas arī Divas idejas izglītībai – lekcijas un semināri pieaugušajiem, kā arī aizraujošas izglītojošās programmas mazajiem. Bet grandiozākais mērķis ir izveidot stipendiju programmu studentiem, kuri savus bakalaura un maģistra darbus raksta par Rīgas Domu. Par Doma izglītības programmas vēstnieku jau piekritis kļūt akadēmiķis Jānis Stradiņš.
"Ascendum" gādās arī pat to, lai iegūtie līdzekļi, piemēram, no koncertu biļetēm vai pārdotajiem mākslas darbiem nonāktu Doma fondā. Protams, tie nebūs tāda mēroga projekti, kā šobrīd notiekošie restaurācijas darbi, kas prasa miljonu, bet mazāki sirdsdarbiņi, kas cilvēcīgā veidā uzrunātu sabiedrību.
Ar domu par barikādēm
Šī gada 6. janvārī jeb Zvaigznes dienā "Mans Doms" uzsāka vēl vienu jaunu un vērienīgu kampaņu "Ar domu par barikādēm", kuras mērķis ir uzdāvināt Doma baznīcai jaunu mūsdienu vitrāžu, kas godinātu 1991. gada barikāžu laika notikumus un dalībniekus.
Talkā sauktais mākslas vēsturnieks Ojārs Spārītis stāsta, ka beidzamo lielo rekonstrukciju Rīgas Doms piedzīvojis 19. gadsimtā. Toreiz baltvācieši Rīgas Domam vitrāžas pasūtīja Vācijā. Tajās bija iemūžinātas gan ainas no Rīgas vēstures, gan svarīgākie Vecās un Jaunās derības mirkļi. II Pasaules karš nesaudzēja sešās no vēsturiskajām vitrāžām – kad netālu no Doma sprāga bumba, zudībā gāja Jaunās derības atainojums. Jaunā, 1991. gada janvāra barikādēm veltītā vitrāža atradīsies Marijas kapelā un no pārējām vitrāžām atšķirsies ar to, ka būs redzama arī no ārpuses – Doma laukuma.
"Tā būs vieta, kur cilvēki varēs uzkavēties, pieminot atmodas laika notikumus. Vitrāža ikvienam atgādinās par barikāžu notikumiem ikvienam garāmgājējam un pilsētas viesim," ideju klāsta "Mans Doms" pārstāvji.
Kā uzsver Spārītis, jaunas vitrāžas izveide baznīcās, kuras skārušas pasaules karu postījumi, ir normāla Rietumeiropas prakse. Gadījumos, kad oriģinālā vitrāža ir neatjaunojama, tās vietā bieži tiek veidotas darbu kopijas vai arī veikti jaunu, mūsdienīgu vitrāžu pasūtījumi, kā tas ir šajā gadījumā.
"Patlaban ir jāsaprot kādā stilistikā darbs tiks veidots, katrā ziņā tas drīzāk būs asociatīvs, nevis ilustratīvs," māksliniekus pieteikt savas idejas aicina Spārītis, piebilstot, ka Latvijā nemaz neesot tik daudz vitrāžas speciālistu, kam šāda apjoma (6 metrus augsts un 3 metrus plats) darbu būtu tehniski iespējams realizēt.
Aptuveno summu, cik šāds piemiņas darbs varētu izmaksāt, lēš ap 30 000 latu. Vitrāžas izveide paredzēta līdz 2014. gadam, kuras laikā tiks vākti līdzekļi, izstrādāts nolikums un izsludināts konkurss, veikta darbu sabiedriskā apspriede un uzklausīti barikāžu dalībnieku stāsti. Katram sabiedrībā ir ko teikt par notiekošo Domā, tādēļ šoreiz kampaņas organizatori aicinās cilvēkus līdzdarboties jau projekta izveides stadijā, lai katrs būtu daļa no kopējā rezultāta.
Lai savāktu vitrāžas izveidei nepieciešamo summu, organizatori ir ieplānojuši vairākas aktivitātes. Jau atvērta labdarības tālruņa līnija 900 67 060. Drīzumā arī tirdzniecības vietās būs pieejami dažādi Latvijā ražoti produkti – piemēram T-krekli un krūzītes, kurus iegādājoties, daļa no summas tiks novirzīta fondam. Taču lielāko ziedojumu summu organizatori vēlas iegūt ar lielkoncertu, kas notiks 4. maijā un kurā uzstāsies atmodas laika mūziķi, kuri ar savu izpildījumu rosināja līdzcilvēkus uz pārmaiņām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
