Svētku izlase – 4. maija koncerti un latviešu filmas tiešsaistē  (4)

4. maijā pulksten 17 tiešsaistē no Rīgas Svētā Pētera baznīcas būs skatāms Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltīts koncerts "Ziedu svētki".

Programmas "Ziedu svētki" nosaukums ņemts no koncerta ievadskaņdarba, kura autors ir komponists Jānis Mediņš. Saviļņojošais klavierdarbs tapis drīz pēc Otrā pasaules kara bēgļu nometnē.

Programmas idejas autori ir flautiste Dita Krenberga un tenors Jānis Kurševs, pianistes Agneses Egliņas dramaturģiskā vadībā.

"Mēs klausīsimies Zemgalē dzimušā Jāņa Mediņa solodziesmas un brīnišķīgo "Rapsodiju" flautai un klavierēm, kur satiekas lepnais kurzemnieks, lakstīgala, kalpiņš un jēri; būs Vidzemē dzimušā Emīla Dārziņa skaistākās mīlasdziesmas, savukārt no Kurzemes nākušā Pētera Vaska dzirdēsim vienu no pirmajiem skaņdarbiem "Ārija un deja", bet Ēriks Ešenvalds vainagos programmu ar iedvesmojošo, cilvēku iemīļoto "Dvēseles dziesmu", kur pilnai panorāmai pievienosies arī Latgale. Sendienu krāsu uz ziedoņa sliekšņa programmā vilks kādreizējais rīdzinieks Ingmars Zemzaris ar divām dvēseliskām dziesmām, kuru teksta autori ir 20. gadsimta pirmās puses dzejnieki Līgotņu Jēkabs un Jānis Trimda (Vilis Veldre). Dzirdēsim Latvijas Radio kora solista Jāņa Kurševa emocionāli piepildīto, izteiksmīgo balsi, kā spirgta pavasara putna balss skanēs brīvmākslinieces Ditas Krenbergas flauta, un klavieres spēlēs Latvijas Lielās mūzikas balvas 2020 ieguvēja, dzirkstīgā Agnese Egliņa," par programmu stāsta koncerta stāstnieks un mūzikas apskatnieks Orests Silabriedis.

4. maija tiešsaistes koncertu "Ziedu svētki" no Rīgas Svētā Pētera baznīcas būs iespējams vērot pulksten 17 Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības, Koncertorganizācijas "Ave Sol" un Rīgas Sv. Pētera baznīcas "Facebook" vietnēs, kā arī Rīgas pašvaldības Kultūras iestāžu apvienības un Koncertorganizācijas "Ave Sol" "Youtube" kanālos. Koncerta ieraksts šajās vietnēs un kanālos būs pieejams līdz pat 31. maijam.

Orķestris "Rīga" diriģenta Gunta Kuzmas 4, maijā pulksten 19 piedāvās latviešu mūzikas koncertu "Mūsu Latvija". Koncerta ieraksts klausītājiem būs pieejams Orķestra "Rīga" vietnēs "Facebook" un "YouTube", kā arī klausāms Latvijas Radio 3 "Klasika" ēterā.

Koncerts "Mūsu Latvija" iecerēts kā svētki Latvijai un svētki klausītājiem, programmā cildinot dažādu paaudžu latviešu komponistus un viņu radīto mūziku, kā arī kavējoties atmiņās par 4. maija notikumiem 1990. gadā. Par savu Latviju vēstīs gan orķestra mūziķi, gan īpaši viesi.

Koncerta režiju veido Daina Kricmane-Vilciņa, sarunas – moderatore Signe Lagzdiņa. Saksofonu solo skaņas koncertā ieskanēsies Oskara Petrauska un Arvydas Kazlauskas sniegumā. Pie Orķestra "Rīga" diriģenta pults Guntis Kuzma.

Koncertprogrammā iekļauta latviešu mūzika, kas tapusi dažādos laikos un dažādā stilistikā, tādējādi caur komponistu sniegto vēstījumu portretējot atšķirīgu un daudzveidīgu Latviju.

Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienā Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar VSIA "Latvijas koncerti" rīkos svētku koncertus Latvijas novados – Alojā, Aucē, Ludzā, Lonē un Rojā.

Koncertus tiešsaistē ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs noskatīties no 4. maija līdz mēneša beigām attiecīgās pašvaldības mājaslapā un sociālā medija "Facebook" lapā, kā arī "Latvijas koncertu" tīmekļvietnē latvijaskoncerti.lv.

Alojā izskanēs koncerts "Latvijas kamerdžeza ainavas". Koncertprogrammu veidojuši kontrabasists Jānis Rubiks un pianists Edgars Cīrulis - džeza mūziķi ar starptautiska mēroga koncertpieredzi, kuru oriģinālkompozīcijas tapušas, iedvesmojoties no Latvijas dabas, kultūras un cilvēkiem. Koncertu tiešsaistē varēs skatīties Alojas novada pašvaldības tīmekļvietnē aloja.lv un "Facebook" lapā.

Aucē skanēs latviešu tautasdziesmu apdares un Raimonda Paula mūzika vokālās grupas "Framest" izpildījumā. Apvienību veido vokālisti Rūta Dūduma, Beāte Zviedre, Mikus Abaroniņš, vokālists un pianists Jānis Ķirsis, kontrabasists Jānis Rubiks un sitaminstrumentālists Krišjānis Bremšs. Koncerts tiks pārraidīts Auces novada tīmekļvietnē auce.lv un kultūras centra "Facebook" lapā.

Valsts svētku dienu Ludzā iezīmēs koncerts "Dienvidu akvareļi", kurā piedalīsies Latvijas Radio bigbends un dziedātājs Daumants Kalniņš. Programmā izskanēs Paula mūzika Kārļa Vanaga aranžijās. Svētku koncertu rādīs pilsētas laukumā uz lielā ekrāna, kā arī Ludzas novada pašvaldības tīmekļvietnē ludza.lv, "Facebook" un Ludzas Tautas nama "Facebook" lapā.

Savukārt Lonē koncertā "Dziesmas Latvijai" muzicēs "Trio Angelicus" – soprāns Elīna Šimkus, arfiste Ieva Šablovska un flautiste Sondra Lejmalniece. Koncertā skanēs latviešu komponistu skaņdarbi. Koncertu varēs skatīties Viesītes novada "Facebook" lapā, kā arī tīmekļvietnē viesite.lv.

Rojā 4. maijā skanēs svētku koncerts "Katram sava tautas dziesma", kur uzstāsies Laura Amantova džeza kvartets. Apvienību veido trombonists Lauris Amantovs, basu spēlēs Andris Grunte, taustiņinstrumentus Viktors Ritovs, bet sitaminstrumentus - Artis Orubs. Viņi muzicēs kopā ar dziedātāju Ingu Bērziņu. Programmā būs latviešu tautasdziesmas Amantova un Ritova aranžējumā. Koncerta tiešraide no Rojas Kultūras centra skatāma pulksten 18 "Raida Roja" sociālā medija "YouTube" kanālā un "Facebook" lapā.

Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienā Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) attālināti piedalīties muzikālā ekskursijā "Brīvības dziesmas". No izstādes "Latvijas gadsimts" zālēm sadarbībā ar televīziju ReTV ekskursijā vedīs aktieris Vilis Daudziņš un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) vēsturnieks Imants Cīrulis, kā arī Latvijas Radio kora solisti Pēteris Vaickovskis, Māra Vaickovska, Iveta Apine un Kārlis Rūtentāls.

Kā informē LNVM pārstāvji, 4. maijā pulksten 19 ekskursiju rādīs ReTV kanālā un interneta platformā www.retv.lv, to varēs skatīties arī LNVM "Facebook" profilā. Vēlāk ieraksts tiks iekļauts LNVM digitālajā krātuvē emuzejs.lnvm.lv.

Līdztekus Latvijas valsts vēstures stāstam Latvijas Radio kora mākslinieku izpildījumā skanēs gan plaši pazīstamas, gan arī jau piemirstas brīvības dziesmas – dziesmas, kuras dažādos laikmetos saviļņojušas Latvijas iedzīvotājus, pavadījušas cīņā par brīvību frontēs un uz barikādēm, spēcinājušas ticību valsts atgūšanas iespējamībai.

4. maijā pulksten 21.25 televīzijas kanālā RETV par godu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanai skatītājus priecēs koncerts “Latvijas dvēseles dziesmas” no Dzintaru koncertzāles.

Viendaļīgajā koncertprogrammā “Latvijas dvēseles dziesmas” ietvertas mūsdienu latviešu komponistu kompozīcijas, kuras izpildīs “Trio Angelicus” – trīs siltu tembru apvienojums – augsta dāmas balss, flautas dzidrais skanējums un arfas noslēpumainais valdzinājums.

Par programmas impulsu mūziķes dēvē Ērika Ešenvalda “Dvēseles dziesmu”, kurā caur Anitas Kārkliņas vārsmām gleznojas Latvijas novadi, daba, mūsu vērtības un tradīcijas… Dzimtās zemes iedvesmotas ir arī pārējās šajā koncertprogrammā iekļautās kompozīcijas. Līdz ar labi zināmiem un iemīļotiem skaņdarbiem, kuru autoru lokā ir Pēteris Vasks, Jānis Lūsēns, Arturs Maskats, Romualds Jermaks, Raimonds Pauls, Maija Einfelde, Juris Karlsons un Imants Kalniņš, šajā programmā iekļauti arī divi īpaši Trio Angelicus veltīti opusi – Selgas Mences dziesmu cikls “Gadalaiku raksti” ar Imanta Ziedoņa dzeju un Vestarda Šimkus miniatūra “Es pazinu to putniņu” ar latviešu tautasdziesmas vārdiem.

“Trio Angelicus” ir: Elīna Šimkus, soprāns, Sondra Lejmalniece, flauta, Ieva Šablovska, arfa.

Nacionālā Kino centra (NKC) tradicionālais 4. maija Latvijas filmu maratons jau otro gadu notiks tiešsaistē portālā "filmas.lv". Plānots, ka notiks astoņi seansi visas dienas garumā no pulksten 11 visā pasaulē, sekojot laika joslām apkārt zemeslodei.

Arī šogad Filmu maratons saglabā tradicionālo kinoteātra struktūru – svētku programma sakārtota secīgos seansos, katra filma būs pieejama skatīšanai konkrētā seansa laikā tieši svētku dienā, sekojot katras valsts laika joslām. No 28. aprīļa portālā "filmas.lv" pieejama 4. maija Latvijas filmu maratona lapa, kur jau var izpētīt seansu plānu un filmu aprakstus, lai sastādītu savu individuālo svētku programmu, bet filmas tiks pievienotas tieši 4. maijā.