Mūžībā devies kinooperators Raimonds Ritums
Foto: Valdis Lavrinovičs, Rīgas Kino muzejs

Mūžībā aizsaukts kinooperators un bijušais Valsts deju ansambļa "Daile" solists Raimonds Ritums (1955-2021), portālu "Delfi" informēja Latvijas Kinematogrāfistu savienība. Publicējam viņa bijušās kolēģes, režisores Lūcijas Ločmeles rakstītos atvadu vārdus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Hei, Raimond, kā tad tā!

Galvā uzsprāga domu un atmiņu kaleidoskops...mēs nekad neesam gatavi dzirdēt... ko tādu!

Atmiņu zibsnī skrien garie Rīgas kinostudijas koridori un Tu, steidzīgs, taisnu muguru, ar operatora somu plecā un filmu bundžām padusē, domās jau darbos, kaut kur nesies. Tu vienmēr nesies nevis steidzies! Un to, taisno muguru, to Tev iedresēja Valsts deju ansamblī „Daile”, kurā Tu ilgus gadus bija dejotājs un solists. Savas stājas dēļ bija sajūta, ka Tu uz visiem skaties mazliet no augšas. Lepnā stāja bija arī Tavā raksturā un attieksmē pret dzīvi. Brīžiem tā palīdzēja, brīžiem traucēja.

Rīgas kinostudijā Tu sāki strādāt kā operatora asistents un, stājoties Maskavas kinoinstitūtā (VGIK), Tev aiz muguras jau bija daudzu gadu praktiskā darba pieredze.

Mana sadarbība ar Tevi kā operatoru-inscenētāju sākās pie spēlfilmas „Saulessvece” 1986. gadā. Tā bija Tava pirmā pilnmetrāžas filma un arī Tavs diplomdarbs. Tev kā operatoram bija daudzpusīga stila un attēla izjūta. Tā bija neaizmirstama vasara, un arī prieks, ka mūsu kopdarbs tika novērtēts ar „Lielo Kristapu”! Mūsu nākošajā kopfilmā „Svešais” 1988. gadā meklējām attēla psiholoģisko slāni gan filmas kadra kompozīcijā, gan padomju filmlentes „Svema” tonalitātē. Filma tapa smagi, gandrīz kā pārvarot zemes pievilkšanas spēku. Taču beigās atkal prieks - filma saņēma žūrijas balvu kinofestivālā Florencē.

Vēlākos gados Tev izveidojās veiksmīga radošā sadarbība ar draugu – režisoru Genādiju Zemelu, kurš sākumā, strādāja Rīgas kinostudijā, bet pēc tam pārcēlās uz dzīvi un darbu Kazahijā. Jūsu kopdarbi: spēlfilma „Latvieši!” 1989. g., „Cilvēkēdājs” (2 sērijas) 1991. g. un „Faraona izgudrotājs” 1993. gadā. Tavā filmogrāfijā ir arī dokumentālā filma „Latviešu leģions”, kuru Tu uzņēmi kopā ar režisori Ināru Kolmani 2000. gadā.

Tā sanāca, ka mūsu paaudze bija pēdējā, kurai bija iespēja strādāt leģendārajā Rīgas kinostudijā. 20. gadsimts bija beidzies. Bija jauns gadsimts, jauna valsts, jauni vēji, jauni likumi. Tu bija spēka pilns un gribēji darīt darbu ko mīli un māki, gribēji filmēt... taču no Rīgas kinostudijas bija palicis... vairs tikai nosaukums. Tevi dzina izmisumā sīkie darbiņi ar necilvēcīgi niecīgo atalgojumu, par kuru izdzīvot varēja ar grūtībām.

Tavs lepnums bija iedragāts, un Tu atteicies pieņemt apkārt notiekošo kā dzīves normu. Domāju, tas Tevi cilvēciski sagrāva. Lai nu kā, Raimond, zini, Tava talanta pēdu nospiedumi un spilgtā personība paliks Tavos darbos un mūsu atmiņās.

Un Tu jau zini, ka tur augšā Tevi gaida daudz darba, jo priekšā jau nopietna kinošņiku blice ar visiem saviem stiķiem un negantajiem jociņiem.

Ar Dievu, Raimond!

Tava kolēģe, režisore
Lūcija Ločmele

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form