Kā raksta Nacionālā teātra pārstāve Jolanta Grāvīte, "šajā dienā godināsim šo spožo, pašpilnveidošanās procesā izkopto personību, kurai Nacionālajā teātra 100 gadu vēsturē bijusi būtiski nozīmīga loma tieši 70., 80. gados, kad teātris latviešu tautai bija kā grēksūdzes un savas kopības apzināšanās un tās spēka audzēšanas vieta – tā tuvinot Trešo Atmodu."
"Arī 90. gadi ierakstāmi režisora CV kā augstas meistarības un tēlu padziļinātas psiholoģiskās atklāsmes gadi. 21. gadsimts M. Kublinskim nāca ar jauniem sāpīgiem, pat traģiskiem izaicinājumiem – Lielo skatuvi nomainot ar paša 70. gados iniciēto Aktieru zāli – visu uzmanību veltot darbam ar aktieri tuvplānā, tā talanta robežu paplašināšanai un negaidītībai.
Līdz mākslinieka dzīvē iestājās klusums. Kaut arī pats apgalvoja, ka esot skaisti pielicis punktu ar Mūža ieguldījuma balvas saņemšanu "Spēlmaņu naktī". To pievienojot augstākajai Latvijas valsts atzinībai – Trīs Zvaigžņu ordenim," raksta Grāvīte.
Mihails Kublinskis (1939-2020) bija latviešu teātra režisors. Visu mūžu strādājis Latvijas Nacionālajā teātrī. Kublinskis 1965. gadā absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Režijas nodaļu. Līdz tam Latvijas Nacionālajā teātrī strādājis kā rekvizitors un aktieris, bet 1965. gadā kļuvis par Nacionālā teātra štata režisoru. Laika posmā no 1987. līdz 1989. gadam bijis teātra mākslinieciskais vadītājs.
Kublinskis iestudējis izrādes Rīgas Operetes teātrī, Operas un baleta teātrī, Rostokas Tautas teātrī un Maskavas teātrī "Sovremeņņik". 1973. gadā režisējis Dziesmu svētku simtgades noslēguma koncertu. Mihaila Kublinska brālis ir komponists Aleksandrs Kublinskis (1936-2018).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
