Labākais prozas darbs: Māra Zālīte 'Pieci pirksti'
Foto: Publicitātes foto

Latvijas Literatūras gada balvas 2013 pretendents kategorijā "Labākais prozas darbs": Māra Zālīte par grāmatu "Pieci pirksti" ("Mansards").

Ievērojamās dzejnieces, dramaturģes un sabiedriskās darbinieces pirmais prozas darbs pieaugušajiem. Piecu dzejoļu krājumu un 21 iestudētas lugas autore Māra Zālīte saņēmusi V. Majakovska prēmiju (Gruzijā, 1982), Andreja Upīša prēmiju (1985), Ojāra Vācieša prēmiju (1989), Aspazijas prēmiju (1992), Herdera prēmiju (Vācijā, 1993), Triju Zvaigžņu ordeni (1995), Literatūras Gada balvu (2002, 2005), Jāņa Baltvilka balvu (2012). Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle (1998).

Dace Rukšāne: "Neticami spilgts un gaišu dzirksteļu piesātināts bērnības tēlojums: maza meitene tikko atgriezusies no izsūtījuma Sibīrijā, kur arī dzimusi. Par smagām lietām ir jāraksta dzejniekiem – ir sajūta, ka no mūsējiem tikai viņi spēj grūtumu pārvērst pieneņpūkās un dubļus dzidrumā."

Jānis Vādons: "Grāmata, kurā pārsteidz ne tikai pats fakts par Māras Zālītes pievēršanos prozas žanram, bet arī grāmatas neapšaubāmā kvalitāte. Kvalitāte, ko dažbrīd veido autorei līdz šim neraksturīgs rokraksts, apliecinot citu (jaunu?) radošās neatkarības pakāpi, piemēram, valodas lietojumā. /../ Pavisam noteikti – vērtīgs ieguvums latviešu literatūrā, apliecinot, ka okupācijas laiks joprojām spēj būt aktuāla un interesanta tēma, kas nebūt nav izsmelta."

Ieva Lešinska: "Stāstiem par izsūtījumu Sibīrijā un atgriešanos no tās pievienojas Māras Zālītes "Pieci pirksti" – par piecgadīgo Lauru, kas atgriežas mājās, kuras nekad nav bijušas mājas, bet gan fantasmagorisks, vecāku uzburts tēls. Stāsta vērtība ir detaļās – niansēti iztēlotajā (atmiņā atsauktajā?) Lauras konfrontācijā ar realitāti, kas sapņu un mītu Latvijai atbilst tikai daļēji un ir jāapgūst un jāpadara par savu. Zālītes varoņi ir interesanti un spēcīgi raksturi, valoda – spraiga un tēlaina."

Raimonds Briedis: "Atšķirībā no citām "bērnības utopijām", kurās rakstnieki atgriezušies bērnības atmiņu pasaulē un "utopiju" uzbūruši, Māras Zālītes Laura atgriežas "utopijā", lai atgūtu bērnību, pārtopot no Lauras trešajā personā par pirmās personas "es". Andulim, Jancim, Annelei un citiem bērniem latviešu literatūrā pievienojas Laura, gados jaunāka, bet krietni vien pieredzējušāka, kaut pati to neapzinās, ar tikpat zinātkāru, vērīgu un gaišu pasaules redzējumu. Billes pēctece."


Source

DELFI Kultūra

Tags

Aspazija Dace Rukšāne Jānis Vādons Latvijas Literatūras gada balva Māra Zālīte
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form