ansis: 'Manas augstākās ambīcijas bija – svētdienas reperis'

Vai atceries to pirmo brīdi, kad saprati, ka vēlies būt mūzikā?

Man šķiet, ka stāsts ir par izpausmes brīvību – es to nebiju baigi izbaudījis, pirms atradu mūziku. Tas bija pirmais formāts, kurā es apzināti sajutu, cik forši ir darīt tā, kā pašam liekas pareizi, nevis kādam citam. Tas bija reps, kas palīdzēja šo sajūtu gūt.

Sākumā manā dzīvē bija tikai skola un mājas. Skola bija vieta, kur sekot noteikumiem, taču, mājās esot, varēju kaut ko citu darīt. Skolā iespējas radoši izpausties bija ierobežotas, kaut arī neviens nespieda, kā pareizi ir jāraksta domraksts, taču es rakstīju nevis tā, kā domāju, bet tā, kā ir jāraksta skolā domraksti. Repā varēju darīt pilnīgi pretējo.

Skolā juties ierobežots?

Jā, bet pie tā nevienu nevar vainot kā vien sevi pašu. Man skolas laikā likās, ka tāda būs visa dzīve – neviens nevar īsti darīt to, ko pats grib, ir jāiet konkrētā karjeras grāvītī un jāievēro noteikumi, lai viss būtu kārtībā.

Mācījies Ventspils Augstskolā par tulku-tulkotāju. Ko tu iemācījies dzīvē no tā posma? Vai tas tevi ir ietekmējis mūzikā?

Man tas iemācīja valodas izpratni. Daudzi caur repu ir iemācījušies angļu valodu, bet, kad tiešām vajag kaut ko korekti uzrakstīt, tad tā ir problēma. Cilvēki Latvijā, manuprāt, ļoti labi runā angliski, bet rakstīšana vai gramatika pieklibo. Šo pusi esmu pastiprinājis. Vēl mans novērojums ir tāds, ka visādās jomās, ko es esmu padziļināti apguvis, var iemācīties arī daudz plašākas lietas. Ja zini, kā darbojas tulkošana, tad vari tos pašus principus saskatīt arī citās jomās. Tā var paplašināt redzesloku, mācoties jebko.

Esi uzaudzis radošā ģimenē, māte ir literatūras kritiķe un arī tulkotāja, savukārt tēvs ir rotkalis. Vai esi jutis vecāku ietekmi? Vai viņi tev ir kaut ko ielikuši mūzikā?