No piektdienas, 7.decembra, publiskai apskatei pieejama Brodvejas mūzikla "Les Misérables" latviešu iestudējuma interneta mājaslapa www.lesmis.lv, portālu "Delfi" informē "BT1".

Mājas lapā iespējams iepazīties ar mūzikla radošo komandu un izpildītājiem, kā arī ielūkoties mūzikla tapšanā, fotogalerijās un videomateriālos. Lapā pieejama arī visplašākā informācija par biļešu iegādi un rezervāciju. Turpmākajās nedēļās tiks piedāvātas apskatei tērpu skices, jaunas fotogalerijas, videointervijas ar aktieriem un dziedātājiem un tiks informēts par aktualitātēm.

Kā ziņots, trīs nedēļas nogales – no 19.janvāra līdz 3.februārim – Ķīpsalas hallē notiks 10 pasaulslavenā mūzikla "Les Misérables" izrādes latviešu valodā.

"Les Misérables" ir otrais visilgāk rādītais mūzikls Brodvejas vēsturē. Līdz šim to noskatījušies 53 miljoni cilvēku 38 pasaules valstīs 23 valodās. Šim klasiskā mūzikla šedevram mūziku komponējis Klods-Mišels Šēnbergs, libreta autors – Alēns Bublils. "Les Misérables" saņēmis astoņas Tony balvas, tai skaitā kā Labākais mūzikls, Labākais pavadījums, Grāmata un Mūzikla režija.

Mūzikls veidots pēc Viktora Igo romāna "Nožēlojamie" motīviem. Tas ir episks darbs, kas smalki un precīzi uzzīmē 19. gadsimta Francijas sabiedrības portretu, rādot sarežģīto politisko situāciju valstī, dažādus tautas slāņus, pastāvošo sociālo netaisnību, tā laika tikumus. Taču reizē tas ir cilvēcisks stāsts par vienkāršiem cilvēkiem, viņu dzīvi, naidu, mīlestību un cīņu...par viņu sāpēm – tām, kurām tik grūti atrast vārdus, un kuras iespējams izteikt tikai dziedot.

Mūzikla Latvijas iestudējumu veido profesionāla komanda – režisors Gatis Šmits, muzikālais vadītājs un diriģents Normunds Vaicis, scenogrāfs – Rūdolfs Bekičs, tērpu māksliniece – Keita, horeogrāfs – Alberts Kivlenieks, vokālā pedagoģe Anita Garanča. Tekstus tulkojis prof. Viktors Freibergs, atdzejojis dzejnieks Kārlis Vērdiņš.

Mūziklā piedalīsies gan profesionāli dziedātāji un aktieri, gan jaunie talanti. Lomās: Ingus Pētersons, Uģis Roze, Jānis Apeinis, Imants Erdmans, Marija Naumova, Baiba Berķe, Artūrs Mangulis, Vladimirs Okuņs, Leonarda Ķestere-Kļaviņa, Ilona Bagele, Juris Vizbulis, Andris Ābelīte, Nauris Puntulis, Dita Lūriņa, Jolanta Strikaite, Karīna Tatarinova, Annija Putniņa un citi.

Mūziklā piedalīsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Normunda Vaiča vadībā.

Jau 19. gadsimtā izcilais itāļu komponists Džākomo Pučīni un atsevišķi citi komponisti apsvēra iespēju rakstīt operu, kuras sižeta pamatā būtu V. Igo izcilākais romāns "Nožēlojamie". Taču ideja īstenojās tikai nākamajā gadsimtā, turpat vai 120 gadus vēlāk, kad Alēnam Bublilam, noskatoties L. Bārta mūziklu "Olivers", radās doma par sava mūzikla rakstīšanu.

Alēns Bublils un viņa ilglaicīgais līdzautors Klods-Mišels Šēnbergs divus gadus strādāja pie savas "Les Misérables" adaptācijas un 1980. gadā pasauli iepazīstināja ar darbu, kas kļuva pazīstams ar nosaukumu "French Concept Album". Tajā pašā gadā Parīzē, "Palais des Sports", mūzikls "Les Misérables" tika uzvests pirmo reizi, kur to noskatījās pusmiljons cilvēku.

Par "Les Misérables" logo kļuva mazās Kozetes sejiņa no Vikotra Igo romāna "Nožēlojamie" pirmā izdevuma, kura mākslinieks bija Emīls Bejārs (Emile Bayard).

Divus gadus vēlāk mūzikla ieraksts pievērsa E. Loida Vēbera slavenā mūzikla "Kaķi" producenta Kamerona Makintoša uzmanību. Makintošu dzirdētais fascinēja, un viņš kopā ar kolēģiem, kas bija piedalījušies "Kaķu" iestudējumā, apņēmās iestudēt "Les Misérables".

1985. gada 8. oktobrī Bārbikena centrā Londonā notika "Les Misérables" pirmizrāde, kas uzreiz guva milzīgu popularitāti. Biļetes uz Karaliskā Šekspīra teātra izrādēm bija izpārdotas, un pēc diviem mēnešiem mūzikls pārcēlās uz Vestendu. "Les Misérables" kļuva par visilgāk izrādīto mūziklu Vestendas vēsturē.

Jau nākošajā gadā notika izrādes Ņujorkā, Kenedija centrā Vašingtonā, 1987. gadā – arī Brodvejā. Sākotnējais finansiālo ieguldījums tika atpelnīts nepilnu 23 nedēļu laikā.

"Les Misérables" saņēmis daudzus apbalvojumus, tai skaitā astoņas prestižās "Tony" balvas par Labāko mūziklu, Labāko pavadījumu, Grāmatu un Mūzikla režiju.

1995.gadā par godu Londonas pirmuzveduma 10. gadadienas svinībām notika zvaigžņu koncerts, kas tika pārraidīts visā pasaulē.

2003.gada 25.janvārī kļuva par otro ilgāk izrādīto mūziklu Brodvejas vēsturē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!