Cēsīs notiks jaunā LNSO mākslinieciskā vadītāja Tarmo Peltokoski inaugurācijas koncerts
Foto: Publicitātes foto

Vidzemes koncertzālē "Cēsis" 19. novembrī pulksten 17 norisināsies Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra jaunā mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Tarmo Peltokoski inaugurācijas koncerts "LNSO un Tarmo Peltokoski. Sibēliuss, Vons-Viljamss un Auznieks".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Īpašais notikums vērs jaunu lappusi Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) vēsturē, jo jau divas sezonas šis nozīmīgais amats gaidījis vislabāko pretendentu, kurš nu ir atrasts.

Koncertā būs iespēja dzirdēt LNSO jaunā rezidējošā komponista Krista Auznieka skaņdarbu "Grace", somu simfoniķa Žana Sibēliusa Piekto simfoniju, kā arī angļu skaņraža Ralfa Vona-Viljamsa Piekto simfoniju.

"Sezonas pirmajā pusē uzstāsimies ar diviem koncertiem, un tie abi ir veltīti dižajam britu komponistam Ralfam Vonam-Viljamsam, kuram šogad apritētu 150 gadi. Vienmēr esmu apbrīnojis viņa mūziku, un iespēja iedzīvināt šī komponista darbus man ir ļoti būtiska. Novembrī atskaņosim viņa bezgalīgi skaisto Piekto simfoniju, kas sarakstīta, plosoties Otrajam pasaules karam, savukārt decembrī uzstāsimies ar majestātisko Pirmo jeb "Jūras simfoniju". Abos koncertos būs dzirdami arī Latvijas komponisti – Krists Auznieks un, bez šaubām, Pēteris Vasks. Kā jau gaidāms, mūsu pirmais kopīgais koncerts noslēgsies ar Sibēliusa Piekto simfoniju, kas man kopš bērnības ir bijusi ļoti tuva," par orķestra tuvākajiem notikumiem stāsta Tarmo Peltokoski.

Somu diriģents Tarmo Peltokoski 2022. gada janvārī tika iecelts par Brēmenes Vācu kamerfilharmonijas galveno viesdiriģentu, kļūstot par pirmo šāda titula īpašnieku orķestra 42 gadu pastāvēšanas vēsturē. Tā paša gada maijā tika nolemts, ka no 2022./2023. gada koncertsezonas Peltokoski būs LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Drīz pēc tam arī Roterdamas filharmonijas orķestris pasludināja Peltokoski par orķestra galveno viesdiriģentu. 2022. gada augustā 22 gadus vecais Tarmo Peltokoski diriģēja savu pirmo "Nībelunga gredzena" ciklu Somijas festivālā "Eurajoki Bel Canto", 2023. gadā plānota atkārtota uzstāšanās festivālā, šoreiz iestudējot operu "Tristans un Izolde". Šīs sezonas plāni ietver koncertus arī ar Francijas Radio filharmonisko orķestri, Berlīnes "Konzerthaus" orķestri, Tulūzas Kapitolija Nacionālo orķestri, Toronto simfonisko orķestri un citiem. Peltokoski ir arī izcils pianists – pateicoties virtuozajai klavierspēlei, Tarmo Peltokoski ir saņēmis apbalvojumus vairākos konkursos un kā solists uzstājies ar visiem zināmākajiem Somijas orķestriem. 2022. gadā saņēmis "Loto" balvu Reingavas mūzikas festivālā, savukārt 2018. gadā fonds "Pro Musica" viņam piešķīra gada jaunā mūziķa balvu.

Holandiešu laikraksts "NRC Rotterdam" par Peltokoski uzstāšanos rakstījis: "Satraucošs, elpu aizraujošs skaistums, kas raisa asaras. Pat rakstot par šo uzstāšanos, rodas zosāda. Kā viņam tas izdevās ir noslēpums, bet gada skaistākais koncerts tika nospēlēts Roterdamā. Tarmo Peltokoski. Pierakstiet šo vārdu."

Nozīmīgajā vakarā dzirdēsim LNSO 2022./2023. gada sezonas rezidējošā komponista Krista Auznieka gaišo un silto skaņugleznu, kurai dots nosaukums "Grace". Krists Auznieks kļuvis par vienu no pasaulē atzītākajiem jaunajiem latviešu komponistiem. 2018. gadā saņēmis Lielo mūzikas balvu kategorijā "Gada jaundarbs", savukārt 2021. gadā ieguvis ikgadējā starptautiskā komponistu konkursa "Rostrum" balvu kategorijā "Komponisti zem 30". Šajā pašā gadā Latvijas Avīze nosaukusi Auznieku par gada cilvēku kultūrā. Savas zināšanas mūzikā un kompozīcijā ieguvis studējot Jeila Universitātē un Hāgas Karaliskajā Konservatorijā. Krista Auznieka skaņdarbi ir atskaņoti tādās vietās kā Kārnegija zālē, Kenedija centrā, Volta Disneja koncertzālē, Dānijas Karaliskajā teātrī un citur.

Koncertā izskanēs somu mūzikas dižgara Žana Sibēliusa Piektā simfonija, kas komponēta vienā no muzikāli daudzveidīgākajām dekādēm mūzikas vēsturē – 20. gadsimta otrajā desmitgadē. Lai arī komponists mūzikā iespaidojies no tādiem amata meistariem kā Čaikovskis, Vāgners, Lists, Štrauss, Debisī un Brukners, Sibēliusa stils ir caurmērā oriģināls un novatorisks. Kā visa skaņraža daiļrade, arī Piektā simfonija ir Somijas dabas caurstrāvota. Radot simfonijas fināla motīvu, komponists iedvesmojies no ziemeļu gulbja sauciena, apliecinot savas daiļrades ciešo dabas klātbūtni. Skaņdarbs pirmo reizi tika atskaņots 1915. gadā komponista 50 gadu dzimšanas dienas svinībās, kas tolaik bija pasludināta kā nacionālā brīvdiena. Pēc tam simfonija rediģēta vēl divas reizes, 19. novembrī skanot tās pēdējai redakcijai.

Cēsīs varēs dzirdēt arī Ralfa Vona-Viljamsa mūziku, kas uz Latvijas skatuves ir samērā rets, taču atsvaidzinošs notikums. Piektajā simfonijā, kas tapusi Otrā Pasaules kara laikā, salīdzinot ar viņa iepriekšējo – vētraino Ceturto –, mūzikas noskaņu caurstrāvo miers un sirsnība, kas mijas ar kara gadu radīto grūtsirdību. Ralfs Vons-Viljamss ir viens no 20. gadsimta ietekmīgākajiem angļu komponistiem. Viņa mūzikas valodā oriģinalitāti piešķir pastiprināta pievēršanās angļu tautasdziesmai.

Biļetes uz LNSO koncertu iespējams iegādāties "Biļešu paradīzes" tirdzniecības vietās un internetā.

Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.