Dziesminieks: Mūsu tauta ir pelnījusi atgūties

Ilze Zveja: Kā radās doma atkal aicināt uz kopīgu pasākumu Latvijas dziesminiekus?

Uldis Kākulis: Doma, ka vajadzīgs šāds saiets, dziesminieku satikšanās, radās pamazām, jo daudzi ir ieslīguši diez gan lielā pelēcībā un bezcerībā. Es dziedu sava drauga Induļa Vanaga dziesmas. Koncertēdams pa Latviju, spēlējot Induļa dziesmas, redzēju, ko tās dara ar cilvēkiem. Tā radās pirmā doma, ka atkal ir vajadzīgs folkfestivāls. Bet tas vēl bija zemapziņā.

Tad reiz dziesminiece Inta Pauļuka man palūdza, lai aizstāju viņu kādā koncertā. Tā nejauši nokļuvu Jaunpiebalgā, nospēlēju koncertu, līdzīgi kā citās reizēs dziesmas visiem patika. Naktsmājas man toreiz piedāvāja "Liekrūzēs". Tur nokļuvis sapratu, ka tā ir vieta, kur jānotiek dziesminieku saietam. Tas nenozīmē, ka uzreiz sākām rīkot pirmo saietu, bija jāpaiet vēl kādam laikam. Bet rosība sākas. Arī "Lielkrūžu" saimnieki bija ļoti pretimnākoši, jo dziesma ir daļa no tā, kas tur notiek.

Imant, tu preses konferencē teici, kad pirmo reizi nostājies "Lielkrūzēs" esi sapratis, ka tā ir vieta, kur gribi palikt. Kas radīja šo sajūtu?

Imants Kulinskis: Man arī sajūtas, kas saistās ar dziesminieku kustību, ir senākas par to mirkli, kad sāku organizēt Vislatvijas Dziesminieku Saietus. Pirmām kārtām, tās ir no Atmodas laika un laika, kad darbojos Vides aizsardzības klubā, kad piedalījos pirmo dziesmu dienu Jelgavā un pirmo folkfestivālu Cēsīs organizēšana 80. gados. Kad Uldis ieminējās par festivāla rīkošanu un vēl aizveda uz iespējamo norises vietu – "Lielkrūzēm", nostājoties plāna vidū, radās sajūta, ka tā ir vieta, kur gribas ar kājām kā saknēm ieaugt zemē, tā ir vieta, kur šāda mūzika un dzeja, kur šāda māksla var pastāvēt un attīstīties. Tā ir vieta, kur var notikt brīnumi. "Lielkrūzes" ir kā radītas šādai kopā nākšanai, jo pati saimniecības filozofija ir veidota, lai dzīvotu balansā ar dabu.

Bet kas ir dziesminieks, ne jau jebkurš, kurš paņem rokās ģitāru un padzied?

Uldis Kākulis: Katrā ziņā tas nav jebkurš, un tai nav obligāti arī jābūt ģitārai. Dziesmas, ko mēs tagad saucam par folkloru, par tautasdziesmām, ir tapušas tāpat kā tagad savas dziesmas rada dziesminieki. Tas, ko šobrīd rada dziesminieki, arī pēc gadiem simts vai divsimts būs folklora.

Imants Kulinskis: Vairākas dziesmas ir folklorizējušās jau daudz agrāk. Nevajag nemaz 100 gadus.

Uldis Kākulis: Dziesminieks iet pa zemi un dzied. Dziesmā stāsta, ko redz, ko jūt.

Man dziesminieku paustais vairāk saistās ar Imanta pieminēto 80. gadu beigu posmu, kad dziesminieki runāja par brīvības alkām.

Uldis Kākulis: Nekas nav mainījies. Gan toreiz, gan tagad dziesminieki stāsta par visu – par brīvības alkām, par mīlestību. Tie būtībā ir nedalāmi jēdzieni. Visiem laikiem aktuālas lietas. Visvairāk dziesminieku dziedāto caurstrāvo savas tautas, savas zemes mīlestība. Tāpat kā tautasdziesmās! Domāju, ka katrs dziesminieks cenšas saprast savas saknes un pateikt citiem, ka no savas pagātnes nav ne jākaunas, ne jābēg, ne tā jānoliedz.

Imants Kulinskis: Dziļākā būtībā katras mākslas uzdevums ir runāt par šīm vērtībām. Ne velti dziesminieku kultūra ir divu mākslu – mūzikas un dzejas – sintēze, un cenšamies, lai saietā būtu pārstāvētas abas šīs izpausmes. Protams, dziesminieku mums ir vairāk. Nākotnē vēlamies, lai mums piepulcētos arī vizuālās un teātra mākslas pārstāvji.

Uldis Kākulis: Mums vajag celt pašapziņu, lai tauta saprastu savu vērtību, ka ir fantastiski forša tauta. Laikam tāpēc manī kaut kas gruzdēja, nelika mieru doma, ka vajag saaicināt kopā dziesminiekus. Es vienmēr esmu lepojies, ka esmu latvietis. Man gribas, lai katrs apzinās sevi par latvieti tādā mērā, ka gribas ar to lepoties.

Kāda būs šī gada saieta programma?

Imants Kulinskis: Šogad būs trīs darbnīcas – muzikālā, kur pieredzējušu ģitārspēles meistaru vadībā varēs gūt priekšstatu, kā top mūzika, diskutēt par radošo procesu, izvaicāt konkrēti par ģitārspēles niansēm. Un būs atdzejas un improvizācijas darbnīcas, kurās darbosies mūsu dzejas meistari kopā ar dziesminiekiem, atdzejos citās valodās skanošas dziesmas un mēģinās turpat uz vietas radīt arī jaunas.

Un būs četri koncerti. 12. augusta vakarā pulksten 20 skanēs Atklāšanas koncerts; 13. augustā pulksten 15 būs koncerts bērniem, pulksten 18 Ieskaņas koncerts, kurā muzicēs jaunākas paaudzes dziesminieki un savu radošo pasauli rādīs jaunie dzejnieki. Pulksten 22 būs Noslēguma koncerts. Bet dziedāšana jau nerimst arī pēc koncertiem, pieredze rāda, ka sadziedāšanās ilgst līdz pat septiņiem rītā.

Vēl pirms koncertiem, 12. augusta priekšpusdienā, festivālu atklāsim ar divām izstādēm – viena būs vides objektu izstāde, ko veido pasaku mājas "Undīne" mākslinieki, otra – par dziesminieku kustības vēsturi Latvijā.

Paralēli Dziesminieku saietam Jaunpiebalgā 13. augustā jau sesto gadu notiks izstāde-gadatirgus "Izvēlies Piebalgu!", kura norise labi sasaucas ar Ulda pieminētu lepnumu par sevi. Uz gadatirgu sabrauc amatnieki un ražotāji no tuvākiem un tālākiem novadiem, lai radītu savu veikumi, tirgotos. Un vakarā Jaunpiebalgas estrādē notiks koncerts, kurā muzicēs grupa "Pērkons", bet ballē spēlēs "Zelta (Dzelzs) vilks".

Abos Dziesminieku saieta vakara koncertos būs arī uguns rituāls, tāds ir bijis arī pagājušā festivālā, kāpēc jums svarīga šīs stihijas klātbūtne.

Imants Kulinskis: Uguns ir ne tikai gaismas un siltuma avots. Uguns ir ikvienā no mums. Arī dziesmas bieži top romantiskā gaisotnē, kur sveces gaisma, ugunskurs vai malkas sprakšķi kamīnā ir neatņemama sastāvdaļa. Jau pagājušā gadā radās doma uz festivāla Noslēguma koncertu uzaicināt Latvijā labāko ugunsskulptūru meistaru Agri Dzilnu. Viņa veikums tiešām bija kulminācijas brīdis, ko vārdos nevar aprakstīt. Tāpēc nolēmām, ka šogad jau abos vakara koncertos būs ugusnskulptūras.

Kā jūs raksturotu dziesminieku kustība attīstību šobrīd?

Uldis Kākulis: Pēc pagājušā gada saieta redzu, kā visi ir sarosījušies. Līdz tam bija tāds miers un panīkums, labākā gadījumā dziesminiekus reizi gadā varēja dzirdēt folkmūzikas koncertā "Bildēs". Bet tagad viss "burbuļo un vārās" – atkal koncertē vidējās un vecākās paaudzes dziesminieki, arvien aktīvāk sevi piesaka jaunie, ir dažādi koncerti, dziesmu un dzejas vakari. Bija vērts un ir vērts rīkot saietu, jo mūsu tauta ir pelnījusi atgūties.