Izziņo ikgadējo Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertu
Foto: Publicitātes foto

VSIA "Latvijas Koncerti" izziņo ikgadējo Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertu, kas notiks 29. janvārī "Lielajā ģildē".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā "Delfi" informē "Latvijas Koncertu" pārstāvis Kristians Drāke, koncertā spēlēs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Liepājas Simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālās operas orķestris un Valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga".

Koncerta programmā skanēs latviešu mūzikas leģendu Mārtiņa Brauna, Pētera Barisona, Pētera Plakida un Lindas Leimanes skaņdarbi. Koncerta programmas intriga būs divi pirmatskaņojumi - Zigmara Liepiņa svīta "Sarkanais mežs" un Jāņa Petraškeviča koncerts klarnetei ar orķestri "Long Walks". Uz skatuves kāps uzlecošā zvaigzne, pianists – Daumants Liepiņš un talantīgā klarnetiste Anna Gāgane. Abi mūziķi vēl nesen saņēmuši Lielo mūzikas balvu kategorijā "Gada jaunais mākslinieks".

Kā norāde Drāke, latviešu simfoniskās mūzikas klasiku šoreiz pārstāv 1945. gadā tapusī "Latvju rapsodija" – šīs partitūras autors Pēteris Barisons (1904-1947) pelnīti uzskatāms par vienu no apgarotākajiem vēlīnā romantisma pārstāvjiem. Tās atskaņojumā pie Liepājas Simfoniskā orķestra diriģenta pults stāsies Manheimas Nacionālā teātra pirmais kapelmeistars Jānis Liepiņš, savukārt solista gods uzticēts pianistam Daumantam Liepiņam – Lielās mūzikas balvas 2016 laureātam kategorijā "Gada jaunais mākslinieks".

Pieminēto balvu pirms diviem gadiem saņēmusi arī klarnetiste Anna Gāgane, kuras plašais ekspresijas diapazons un bagātīgās spēles tembrālās kvalitātes kalpojušas par iedvesmu Jānim Petraškevičam (1978). Viņa radītais Koncerts klarnetei ar orķestri veltīts tieši viņai. "Kā vēstī nosaukums, skaņdarba "Long Walks" metafora ir garas pastaigas – vai tās būtu fiziskas, vai garīgas – pastaigas savā iekšējā pasaulē – , un varbūt tās var notikt arī vienlaikus. Zīmīgi, ka pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģenta pults būs klarnetes spēles nianses labi pārzinošais Guntis Kuzma – lielisks latviešu mūzikas interprets, kurš savulaik bijis arī Annas Gāganes pedagogs.

Līdzās Petraškeviča jaundarbam skanēs arī viņa kādreizējā skolotāja Pētera Plakida (1947-2017) 1996. gadā komponētais meistardarbs – jūsmas un spozmes pilnās "Variācijas orķestrim". Savukārt, godinot pērn mūžībā aizgājušo komponistu Mārtiņu Braunu, skanēs viņa simfoniskā balāde "Tālavas taurētājs", kas tapusi 1975. gadā kā diplomdarbs, absolvējot konservatoriju. Savu otro atskaņojumu opuss piedzīvoja aizvadītā gada novembrī Liepājas Simfoniskā orķestra Valsts svētku koncertā, komponistam vēl klātesot.

Latvijas vēsture atbalsojas arī šī gada jubilāra Zigmara Liepiņa svītā "Sarkanais mežs". Jaundarba pamatā ir mūzika tāda paša nosaukuma godalgotajai daudzsēriju filmai, kas uz ekrāniem nonāca 2019. gadā. Uz patiesiem notikumiem balstītais scenārijs stāsta par laiku pēc Otrā pasaules kara, par specdienestu darbību un mežabrāļu cīņām, par cerībām un nodevību. Šos notikumus, tēlus un noskaņas mūzikā spēcīgi iekodējis arī Liepiņš.

Bet vēl pirms Aivja Gretera vadītā Latvijas Nacionālās operas orķestra uz Lielās ģildes skatuves kāps arī "Sinfonietta Rīga" kopā ar savu māksliniecisko vadītāju Normundu Šnē, lai atgrieztos pie Lindas Leimanes (1989) pērn pirmatskaņotā opusa "Ray-bows", kas lielkoncertā izskanēs jaunā versijā. Komponiste par šo skaņdarbu teikusi - "Ray-bows" ir varavīksnes arkas formā veidota daudzlīmeņu atsauce uz franču spektrālista Žerāra Grizē (Gerard Grisey) darbiem "Vortex Temporum" un "Periodes".

Biļetes uz koncertu nopērkamas "Biļešu paradīzes" kasēs.

Tags

Latvijas Nacionālā opera Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris Lielā ģilde Liepājas Simfoniskais orķestris Sinfonietta Rīga
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form