Koncerta apskats: 'R.E.M.' Rīgā

Foto galerija

Latvijā (un citur arī) šī grupa ir cienīta un mīlēta gan tā saucamo mūzikas gardēžu, gan vienkāršo mūzikas patērētāju vidū. Tā starp divām pusēm "R.E.M." ir balansējuši visu savu 28 gadus garo pastāvēšanas laiku - starp tā saucamo alternatīvo roku, un popmūziku vai poproku, kam mūziķu tēla veidotāji mīl piekabināt klāt vārdu 'inteliģentais'.

Pirms runājam par pašiem "R.E.M." der atzīmēt koncerta iesildītājus ņujorkiešus "We Are Scientists", kas, visādi citādi, diez vai kādreiz līdz Rīgai tiktu. Situācijas atgādina pirms pāris gadiem Rīgā koncertējušos "The Bravery", kas iesildīja "Depeche Mode". Toreiz vairāki mani paziņas teica - ko tad tie vecie, lielie, tie jau redzēti, iešu uz koncertu tikai dēļ iesildītājiem. Tieši tādas pašas replikas pirms koncerta dzirdēju arī "We are Scientists" gadījumā. "We are Scientists" pēc Latvijas topiem pazīstami pēc singliem 'Nobody Move, Nobody Get Hurt' un 'Impacienece', centās un komunicēja cik spēja, tomēr kā jau iesildītājiem viņiem tika krietni knapākas gaismas un skaņa, bet prieks par grupas zinātājiem, kas aktīvi pulcējās skatuves priekšā. Lai nu kā "REM" šajā Eiropas tūrē bija parūpējušies par tiešām lieliskiem iesildītājiem, kuri jau paši par sevi sen vairs nav nekādi jaunpienācēji. Te līdzās "We are Scientists" minami arī "Editors"un nesen "Mercury" balvu ieguvušie "Elbow", kuri kopā ar "REM" uzstājās koncertos citviet Eiropā.

Koncertu Rīgā "R.E.M." uzsāk ar šīs tūkstošgades singlu 'Bad Day', kas, izrādās, tapis jau 1985. gadā, turpinot koncertu gan ar dziesmām no jaunākā albuma "Accelerate", gan vecākiem gabaliem. Paši grupas dalībnieki, lai gan vīri jau pusmūžā, tomēr gana aktīvi plosās pa skatuvi. Īpaši jāizceļ allaž kritiskā un atturīgā ģitārista Pītera Baka omulīgie un patiesie palēcieni spilgtākajos muzikālajos brīžos, kas liek no sirds noticēt Maikla Staipa preses konferencē Tallinā teiktajam, ka viņiem visiem sagādā prieku visu šo miljons reižu dzirdēto hitu spēlēšana.

Lai gan Staips salīdzinoši ar citām reizēm ar publiku komunicē maz, tomēr viņš neaizmirst pieminēt politiku un pateikt cik ļoti viņam riebj pašreizējā ASV valdībaun sistēma. Jāpiebilst, ka Maikls Staips vienmēr ir bijis no tiem mūziķiem, kurus dēvē par Amerikas runājošajām sirdsapziņām.

Kopumā skatoties, otrais Rīgas koncerts bija hrestomātiska "R.E.M." uzstāšanās, nevainojama, sabalansēta, bet....piedodiet, nekādu pārsteigumu, nekādu pārpratumu, viss kā pēc grāmatas. Ticu, ka tiem, kas pirmo reizi skatījās "R.E.M." tas bija īpašs koncerts, bet tiem, kuri jau kārtējo reizi - tas arī bija kārtējais. Lai nu kā, vismaz man tie īpašie prieciņi bija jau pašā koncerta sākumā izskanējušais 'Drive' no leģendārā albuma "Automatic For The People", kā arī 'What's the Frequency, Kenneth?' no albuma "Monster" nu un, protams 'End of The World', kas ir tik paredzams, un gaidīts, ka ir liela vilšanās, ja tas neizskan. Bet kā saka - katram savs, un prieks, ja daudzie ~ trīsdesmitgadīgie jaunieši koncertā atcerējās vai no jauna atrada kaut ko savu.

Jau paredzamais koncerta nobeigums ir enerģisks un publiku uzrunājošs. Tas iesākas ar vienu no jaunākajiem singliem 'Supernatural Superserious' un turpinās ar 'Loosing My Religion', ko, kā reiz kāda citā koncertā teica Maikls Staips, šķiet, sacerējuši paši klausītāji nevis viņš. Koncerts finišē ar bezmaz gadu desmitiem ierastajiem 'End of the World' un 'Man on the Moon', pēc kuriem arī zibenīgi tiek iedegtas gaismas. Kā jau teicu - nekādu pārsteigumu, bet bija labi.

Bad Day
Living Well
Walk Unafraid
Drive
These Days
Man Sized Wreath
Harbor Coat
Ignoreland
Great Beyond
Hollow Man
Occupation
Cuyahoga
One I love
Electrolite
Fall on me
Kenneth
I've been high
Let me in
Horse to water
Orange Crush
I'm gonna Dj
Imitation of Life

Supernatural
Losing my Religion
Begin
End of the World
Man on the Moon