Koncertzālē 'Cēsis' uzstāsies klaviermūzikas sensācija – brāļi Juseni

Pirms koncerta gaidāma sietspiedes tehnikas meistara Jāņa Murovska izstādes "Cita aina" atklāšana.

Brāļi Juseni ir pianisma pasaules starptautiska mēroga jaunā sensācija. Viņi uzstājas gan kā solopianisti, gan saspēlē ar orķestri. Ievērojamais maestro Mihaels Šēnvands saka: "Muzicēt ar brāļiem Juseniem – tas ir tikpat kā doties braucienā ar diviem BMW uzreiz."

Arturam Jusenam patlaban ir 22 gadi, Lukass Jusens ir 25 gadus vecs, un jau vairākus gadus viņi uzstājas ar pasaules labākajiem orķestriem un diriģentiem, piemēram Janiku Nezē-Segēnu, Valēriju Gergijevu, Juku Peku Sarasti, Jāpu van Zvēdenu. Kopš 2010. gada brāļu Jusenu klavierdueta ieraksti nāk klajā prominentajā skaņu ierakstu namā "Deutsche Grammophon". 2017. gadā klajā nāca klavierdueta albums ar Pulenka un Sensānsa darbu ierakstiem sadarbībā ar Karalisko "Concertgebouw" orķestri un Stefanu Denēvu. CD iekļauto Pulenka Dubultkoncerta interpretāciju Francijas radioprogramma "La tribune des critiques de disques" atzinusi par visu laiku labāko šī skaņdarba ierakstu.

Koncertam Cēsīs brāļi Juseni sagatavojuši izcilu klavierduetam komponētu skaņdarbu izlasi – Volfganga Amadeja Mocarta Sonāti divām klavierēm KV 448, Franča Šūberta Fantāziju faminorā, un Fēliksa Mendelszona "Allegro brillant".

Koncerta otrajā daļā skanēs franču komponistu mūzika – Gabriela Forē Noktirne un miniatūru cikls, Fransisa Pulenka Sonāte un divi Morisa Ravela šedevri: miniatūra "Ūdens rotaļas" un slavenais "Valsis".

Pirms koncerta, pulksten 18.00 "Insignia" mākslas galerijā koncertzālē "Cēsis" gaidāma Jāņa Murovska izstādes "Cita aina" atklāšana. Jau vairākus gadu desmitus viņš aizrautīgi turpina eksperimentus sietspiedes tehnikā, pilnveidojot savu meistarību un atklājot aizvien jaunas šīs tehnikas interpretācijas iespējas. Latvijas Mākslas akadēmijā viņš pasniedz tradicionālo sietspiedi, kuras pamatus pārzina līdz pat smalkākajām niansēm, bet savā radošajā darbā ļaujas drosmīgiem eksperimentiem, apgāžot visus stereotipus par šīs tehnikas lietu kārtību.

Kā apgalvo pats mākslinieks – viņu gandarī ne tikai gala rezultāts, bet baudu rada pats process, kas savā veidā salīdzināms ar augstas raudzes mūziķu improvizācijām. Jānis Murovskis aicina saviem darbiem pieskarties, lai fiziski varētu sajust krāsu kārtas: dažreiz tās tiek klātas līdz pat septiņām reizēm, citreiz rezultāts panākts ar četriem vai trim sietiem, katrs klājums ir kā jauna toņkārta, kas finālā pārtop vienotā kompozīcijā.

Iedvesmu mākslinieks rod vērojot apkārtni – Jūrmalas priežu siluetus pret balto sniegu, ledus rakstus aizsalušā ezerā, pilsētu krēslas stundā, trolejbusu vadu mudžekļu grafiskos rakstus, klavieru taustiņu strikto harmoniju. Tā ir īpaša spēja ieraudzīt to, kas citiem paslīd garām, apjaust mirkļa trausli zūdošo pirmatnīgo skaistumu. Vārdu sakot - cita aina, ko var pētīt ilgstoši, burtiski ienirstot darbu jūtīgajā materialitātē un aizvien atklājot citas nianses.