Neblenz, bet klausies! Saruna ar reperi Viņu jeb Zelmu Jēgeri

Tomēr hiphops joprojām ir visai vīrišķīgs žanrs. Vairākumā gadījumu tajā sievietēm ir diezgan skaidri iezīmēta loma, kurā prevalē vizuālie dotumi. Vismaz pagaidām Viņa jeb Zelma Jēgere ir viena no retajām meitenēm Latvijas hiphopā, kura nonākusi līdz lielākām skatuvēm, pat kāpusi uz Dailes teātra skatuves pēc labākās debijas "Zelta mikrofona" 2018. gadā, bet šogad šī paša apbalvojuma ceremonijas viesus pārsteidza, ierodoties tērpusies džutas maisā.

Nupat Viņa laidusi klajā jaunu albumu "Mildas īstais vārds ir Zelma" – sievišķīgi jūtīgu un personisku, bet ne banālu ierakstu, ar atļaušanos "izrunāties" par spīti tiem, kuri sašutumā sarauktu pieres – sak, īstas dāmas taču tā nerunā, un zināmu pašironijas devu par žanra klišejām.

Zelmu satieku pāris stundas pirms viņas uzstāšanās festivālā "Positivus", bet pēc koncerta nav īsti skaidrs, vai runāt par Viņu kā par jau zināmu mākslinieci, kura savu vienaudžu – divdesmitgadnieku – vidū jau iemantojusi lielu atzinību, vai pieteikt kā jaudīgu debiju, kurā vērts ieklausīties pat tad, ja līdz šim ar hiphopu esi bijis atturīgās attiecībās. Turklāt vēl par Zelmu var runāt kā par vienu no Valmieras pusē populārās koncertzāles – pasākumu vietas "Siltumnīca" izveidotājām. Ģimenes īpašumā esošā stikla būve jau vairākus gadus pazīstama kā neparasti radoša un mājīga vieta, kur svinēt svētkus vai baudīt kvalitatīvu mūziku.

Ko parasti stāsti par sevi, kad jautā, kas tu esi?

Es esmu mūziķe, ar to nodarbojos profesionāli jau kādus pēdējos piecus gadus. Taču mūzika manā dzīvē ir bijis svarīgs aspekts, kopš vien sevi atceros. Dzīvoju Beverīnā, mežā, kopā ar lielu ģimeni. Mums pieder koncertzāle "Siltumnīca", kur rīkojam koncertus, tur cilvēki precas, un notiek citas skaistas lietas. Tas apmēram īsumā būtu par mani.

Profesionāla mūziķe – tas nozīmē, ka tas ir tavs vienīgais darbs?

Jā, tas nav hobijs.

Vai ar to var dzīvot?

Jā, var. Protams, reizēm ienākumi ir nestabili, tomēr pietiekami stabili, lai varētu izdzīvot.